Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizkūņoties
aizkūņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; sar.
Lēnā, neveiklā gaitā attālināties. Lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriPa ceļu kaut kas aizkūņojās.
Avoti: 1. sējums