aizkulties
aizkulties -kuļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos; refl.; sar.
1.Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriKuru katru dienu var uznākt sniegs, un kā tad aizkulsies garo ceļa gabalu?
2.Aizklīst, aizklaiņot.
Piemēri..Gailis [kareivis].. nevarēja vairs atcerēties, kur īsti apmeties. Viņš sāka izklaidīgi meklēt biedrus.., kamēr aizkūlās līdz sādžas gala mājai.
Avoti: 1. sējums