kulties
kulties kūļos, kulies, kuļas, pag. kūlos; refl.
1.parasti 3. pers. Šķaidīties, jaukties (piemēram, par ūdeni).
PiemēriŪdens kuļas baltās putās..
- Ūdens kuļas baltās putās..
- Kā lingas laistā, pārslīd laiva akmens sēklei [sēklim], kur straume veļas, baltos burzguļos kuldamas.
- Kur ziemu zem stikla vāka pulsēja mazo krācīšu nemierīgā sirds, - nikni rūkdami, kuļas putu klēpji kā milzīgas vilnas nastas.
2.sar. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
PiemēriPārnācis vēlu.., viņš [sakarnieks] vēl kūlās pa necaurredzamo rudens tumsu un dubļiem uz komandiera nomaļo mītni.
- Pārnācis vēlu.., viņš [sakarnieks] vēl kūlās pa necaurredzamo rudens tumsu un dubļiem uz komandiera nomaļo mītni.
- Cik mēs toreiz ilgi kūlāmies uz Ventspili ar zirdziņu...
- Un pats uz savu roku es esmu divreiz, slīcis. ..Kuļos ar kājām un rokām - tumsa nebeidzas... Varbūt nav vērts vairs ķepuroties?
- Zaros mezdamās, ar [ievainoto] kreiso spārnu izmisusi kuldamās, kūleņodama dzērve nokrita zemē.
3.sar. Klīst, klaiņot.
PiemēriVienam nebija savas laivas, otram vecāki neļāva kulties apkārt pa ūdeņiem, ka nenotiek nelaime..
- Vienam nebija savas laivas, otram vecāki neļāva kulties apkārt pa ūdeņiem, ka nenotiek nelaime..
- ..daži ir vēlējušies uzzināt, vai tiešām es esot kūlies apkārt pa pasauli viens pats.
- Pusotras nedēļas mēs kūlāmies gar Rīgas tuvākās apkārtnes upēm un ūdens peļķēm.
4.sar. Dzīvot trūcīgi, eksistēt, pārvarot grūtības.
PiemēriGrieta: Ko nu, mās, raudi! Gan jau atkal kulsimies, kā līdz šim esam kūlušies. Marija: Kad vēl nebūtu to mazāko bērnu! Tiem vajag skolas, apģērba, kur to visu lai ņem?
- Grieta: Ko nu, mās, raudi! Gan jau atkal kulsimies, kā līdz šim esam kūlušies. Marija: Kad vēl nebūtu to mazāko bērnu! Tiem vajag skolas, apģērba, kur to visu lai ņem?
- Ja katlā zupa vārīta diviem, iznāks arī trešajam. Gan jau kaut kā kulsimies.
- Par tālāko bija jāgādā pašam: gribi Jelgava papildināties mūzikā un krievu valodā - pelnies ar privātstundām un kulies pats, kā spēj.
4.1.Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
PiemēriMācījās viņa slikti un kūlās uz priekšu ar trijniekiem..
- Mācījās viņa slikti un kūlās uz priekšu ar trijniekiem..
- ..kādēļ tad viņam bija jānāk uz Rīgu, ja tam cauru mūžu te būtu jākuļas par maisu nesēju...
5.sar. Ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda).
Piemēri..Viņš [rijas vīrs] visu laiku pavada rijā. Un arī es gandrīz visu dienu kuļos ap viņu.
- ..Viņš [rijas vīrs] visu laiku pavada rijā. Un arī es gandrīz visu dienu kuļos ap viņu.
Stabili vārdu savienojumi
- Kulties (arī maisīties, pīties, būt, jaukties) pa kājām idioma — sar. Būt par traucēkli (kādam).
6.parasti 3. pers.; reti Refl. → kult1. Tikt kultam.
PiemēriKulies pati, kunga rija, Tev nebija kūlējiņa..
- Kulies pati, kunga rija, Tev nebija kūlējiņa..
Stabili vārdu savienojumiKuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (kā) pa pakulām. Kuļas kā (pliks) pa nātrēm.
- Kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (kā) pa pakulām — sar. Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
- Kuļas kā (pliks) pa nātrēm — sar. Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Avoti: 4. sējums