Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kult
kult kuļu, kul, kuļ, pag. kūlu; trans.
1.Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
PiemēriKult rudzus.
  • Kult rudzus.
  • Kult auzas.
  • Kult zirņus.
  • Lapsa atkal māca: «Kūlā zemnieki kuļ ar spriguļiem labību, ej uzmeties vienam kūlējam uz galvas.»
  • «Agrāk dampinieks [mašīnists], kas brauca pa zemnieku mājām, kuldams labību, bija liels vīrs, godāts un cienīts.»
  • Kļava raksta uz sarkanas lapas, Ka labību laukos kuļ..
  • Nakti kūlu kunga rijas..
  • Viņa [gaiļa] dziedāšana sevišķi tiek ievērota rudeņos, kuļamā laikā..
Stabili vārdu savienojumiKult riju.
1.1.intrans.
PiemēriKult ar kuļmašīnu.
  • Kult ar kuļmašīnu.
  • Kult ar spriguli.
  • «Tēvs stāstīja, ka vēl ilgi kūlis ar riju, kad jau pirmā kuļmašīna braukājusi pa pagastu.»
  • ..rudenī kuļot neviena [linu] galviņa nebij pelējusi un pūrā piecas pelēkas sēkliņas nevarēja atrast.
Stabili vārdu savienojumiKult rakstā.
1.2.Šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
Piemēri«Tēva laikā kūlām seši maisi miežu no pūravietas.»
  • «Tēva laikā kūlām seši maisi miežu no pūravietas.»
  • ..rijā patlaban kūla pirmās linsēklas..
1.3.pārn. Sist ar knābi graudus, sēklas laukā no vārpām, skarām, pākstīm u. tml. (par putniem).
Piemēri..ap kviešu kūļiem kā nekaunīgi viesi bariem vien griezās pelēkie zvirbuļi. Viņi.. kūla kaņepes, kviešus un lobīja graudu kodolus no auzu čaumalām.
  • ..ap kviešu kūļiem kā nekaunīgi viesi bariem vien griezās pelēkie zvirbuļi. Viņi.. kūla kaņepes, kviešus un lobīja graudu kodolus no auzu čaumalām.
2.Strauji maisīt (ko), piemēram, lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā, arī lai (tas) sadalītos.
Piemēri..[mīklas] plaucējumu kuļ apmēram pusstundu, līdz masa kļūst viendabīga, zeltaini dzeltena un notek no mentes līdzīgi siltam medum.
  • ..[mīklas] plaucējumu kuļ apmēram pusstundu, līdz masa kļūst viendabīga, zeltaini dzeltena un notek no mentes līdzīgi siltam medum.
  • Cūku bēru laikā.. jāiet siltās asinis kult, lai tās nesarecē un no tām iznāk labās putraimu desas.
  • Sviestu kūla pati Brīviņu saimniece. Balta.. muciņa.. - tīrais prieks pagriezt kloķi un klausīties, kā iekšā klukšēja arvien tumšāk un smagāk.
  • Priekšnama kaktā, uz četri [četrām] kājām balstīdamās, stāv vēderīgā sviesta kuļamā mašīna..
Stabili vārdu savienojumiKult sviestu. Sviesta kuļamā mašīna.
2.1.Putot (piemēram, krējumu, olas baltumu).
PiemēriUniversālā elektriskā mašīna.. kuļ putu krējumu, griež saknes, maļ gaļu..
  • Universālā elektriskā mašīna.. kuļ putu krējumu, griež saknes, maļ gaļu..
  • Olas baltumu nedrīkst kult alumīnija traukā..
3.Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko). Kulstīt (2).
PiemēriKā Minka tad lēkāja! Kā pietupas kaktā un uzglūnēja puļķītim, kā iezalgojās viņa zaļās acis un aste sirdīgi kūla grīdu..
  • Kā Minka tad lēkāja! Kā pietupas kaktā un uzglūnēja puļķītim, kā iezalgojās viņa zaļās acis un aste sirdīgi kūla grīdu..
  • Jaunie strazdēni.. lēkāja no zara uz zaru, neveikli kuldami saviem spārniem alkšņu lapas.
3.1.Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
Piemēri..smagāk Man tiek, kad domāju, ka vētra kuļ Šo pašu brīdi kokus klajumā..
  • ..smagāk Man tiek, kad domāju, ka vētra kuļ Šo pašu brīdi kokus klajumā..
  • Ar pamatu tās [aļģu kolonijas] stingri piestiprinās pie zemūdens akmeņiem vai klintīm, kamēr pārējo daļu kuļ straujais ūdens.
3.2.Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
Piemēri..Ne bruņoti kuģi, bet delfīni ūdeni kuls..
  • ..Ne bruņoti kuģi, bet delfīni ūdeni kuls..
  • ..skrūve sāka kult ūdeni baltos mutuļos. Kuģis lēnām mēģināja ieņemt pareizu virzienu..
  • Februāra vējš, veldams pret krastu augstus viļņus, kuļ Baltijas jūras ūdeņus.
  • Smiltis kuldams, arēnā izjoņoja milzīgs ragainis. Vērša acis kvēloja kā sarkanas ogles.
  • ..Kurliņupīte.., putas kuldama, burbuļus mezdama,.. steidzas uz jūru.
Stabili vārdu savienojumiKult putas.
  • Kult putas — Brāžoties veidot putas (par straumi).
3.3.Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
Piemēri..liels putns straujiem spārnu vēzieniem kūla gaisu - viņš laidās pret vēju.
  • ..liels putns straujiem spārnu vēzieniem kūla gaisu - viņš laidās pret vēju.
  • Virs jomām kaijas spārniem kūla gaisu, bet uz priekšu, likās, nekur netika.
  • Vētra brīžiem aprij visu kuģa priekšgalu, un aizmugurē skrūve kuļ tukšu gaisu.
4.parasti 3. pers. Vairākkārt, arī ilgāku laiku luncināt (asti), vēcināt (spārnus). Arī kuļāt (1).
PiemēriPie Alberta pieskrēja Duksis, asti kuldams un riedams..
  • Pie Alberta pieskrēja Duksis, asti kuldams un riedams..
  • ..Citrons jau saodis maizes smaržu. Nāk, asti kuldams, lieliem lēcieniem.
  • Viņa izbijusies no kāda liela putna, kurš turpat pacēlies viņai blakus, spārnus smagi kuldams pa mētrām..
5.sar. Pērt.
PiemēriRobim atmiņā uzpeldēja vectēva un pašas vecāsmātes nostāsti ziemas vakaros, kā bērni.. pie skalu uguns pluinīti un kulti, lai viņos iedzītu katķismu un bībeles stāstus.
  • Robim atmiņā uzpeldēja vectēva un pašas vecāsmātes nostāsti ziemas vakaros, kā bērni.. pie skalu uguns pluinīti un kulti, lai viņos iedzītu katķismu un bībeles stāstus.
  • Dievs dod mūsu kundziņam Ellē miera neatrast! Kam tas kūla darbiniekus, Šai saulē dzīvodams.
5.1.intrans.
PiemēriTēvs kūla, kūla ar pinekļu, bet Jāzepiņš neko.
  • Tēvs kūla, kūla ar pinekļu, bet Jāzepiņš neko.
  • Bārenīte bēdājās - Grūta dzīve pasaulē: Sveša māte kultin kūla, Kāju spēra pabeņķē.
6.apv. Sist (ar vāli, rungu) tā, ka (audums) kļūst mīksts, gluds.
PiemēriDrēbes kult ar vāli.
  • Drēbes kult ar vāli.
Stabili vārdu savienojumiCepuri kuldams.
  • Cepuri kuldams — Labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
Avoti: 4. sējums