kulstīt
kulstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru.
PiemēriKulstīt kaņepes.
Stabili vārdu savienojumiKulstāmā mašīna. Kulstāmais galdiņš.
2.Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko). Kult (3).
PiemēriCelms stāvēja un ar metināmo stiepli nikni kulstīja savas apdegušās bikses.
2.1.Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
Piemēri..kailsala vējš pie zemes liec kārklu krūmāju, kulsta kūlas ciņus..
2.2.Strauji maisīt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriKatliņā uzkarsē pienu, pievieno kartupeļu masu un kulsta, līdz biezenis kļūst gaišs, putains, viegls..
2.3.Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
Piemēri..sēdēja abi līdzās uz sola un, dusmīgi klusēdami, katrs ar savu irkli kulstīja ūdeņus.
2.4.Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
PiemēriPutns ar spārniem kulsta gaisu.
3.Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti). Arī kuļāt (1).
PiemēriPutns kulsta spārnus.
4.sar. Vairākkārt, arī ilgāku laiku pērt.
Piemēri..Grieta.. bez apstājas kulstīja dzelteno zirģeli, kas te neparko nepielaidās skriet veiklāku riksi.
Stabili vārdu savienojumiKulstīt mēli, retāk kulstīt tukšu.
Avoti: 4. sējums