kulties
kulties kūļos, kulies, kuļas, pag. kūlos; refl.
1.parasti 3. pers. Šķaidīties, jaukties (piemēram, par ūdeni).
PiemēriŪdens kuļas baltās putās..
2.sar. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
PiemēriPārnācis vēlu.., viņš [sakarnieks] vēl kūlās pa necaurredzamo rudens tumsu un dubļiem uz komandiera nomaļo mītni.
3.sar. Klīst, klaiņot.
PiemēriVienam nebija savas laivas, otram vecāki neļāva kulties apkārt pa ūdeņiem, ka nenotiek nelaime..
4.sar. Dzīvot trūcīgi, eksistēt, pārvarot grūtības.
PiemēriGrieta: Ko nu, mās, raudi! Gan jau atkal kulsimies, kā līdz šim esam kūlušies. Marija: Kad vēl nebūtu to mazāko bērnu! Tiem vajag skolas, apģērba, kur to visu lai ņem?
4.1.Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
PiemēriMācījās viņa slikti un kūlās uz priekšu ar trijniekiem..
5.sar. Ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda).
Piemēri..Viņš [rijas vīrs] visu laiku pavada rijā. Un arī es gandrīz visu dienu kuļos ap viņu.
Stabili vārdu savienojumi
6.parasti 3. pers.; reti Refl. → kult1. Tikt kultam.
PiemēriKulies pati, kunga rija, Tev nebija kūlējiņa..
Stabili vārdu savienojumiKuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (kā) pa pakulām. Kuļas kā (pliks) pa nātrēm.
Avoti: 4. sējums