kulstīties
kulstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
2.Raustīties, plivināties (vējā).
PiemēriZari kulstās vējā.
2.1.Intensīvi šķaidīt, jaukt (ūdeni).
PiemēriGauja tajā līkumā bija apmēram līdz jostas vietai, un, lai cik Artūrs spļaudījās, minūtes piecas viņš dabūja kulstīties pa ūdeni.
3.Refl. → kulstīt3.
Piemēri..kājas tik vien ka dejas ritmus meklē. Pat zem skolas sola kulstās un droši vien pa miegam arī.
Stabili vārdu savienojumiMēle kulstās.
3.1.Kuļāties (parasti par apģērbu, tā daļām).
Piemēri..abām [meitenēm] ir garās bikses platiem galiem, kuri lupatīgi kulstās uz priekšu un atpakaļ.
Avoti: 4. sējums