Paplašinātā meklēšana
Meklējam kult.
Atrasts vārdos (102):
- kult:1
- kults:1
- apkult:1
- iekult:1
- izkult:1
- nokult:1
- pakult:1
- sakult:1
- uzkult:1
- okults:1
- kulties:1
- kultūra:1
- pārkult:1
- piekult:1
- kultenis:1
- kultivēt:1
- kultorgs:1
- kulturāls:1
- apkulties:1
- atkulties:1
- auskultēt:1
- fakultāte:1
- iekulties:1
- izkulties:1
- nokulties:1
- okultisms:1
- okultists:1
- pakulties:1
- sakulties:1
- uzkulties:1
- kultūraugi:1
- kultūrisms:1
- kultūrists:1
- aizkulties:1
- fizkultūra:1
- iekultivēt:1
- izkultivēt:1
- nokultivēt:1
- pārkulties:1
- pēckultūra:1
- piekulties:1
- rekultivēt:1
- subkultūra:1
- tīrkultūra:1
- kultivācija:1
- kultivators:1
- kulturālība:1
- kulturālums:1
- kultūrarkls:1
- kultūrezers:1
- kultūrfilma:1
- kultūrforma:1
- kultūrtauta:1
- agrikultūra:1
- fakultatīvs:1
- monokultūra:1
- nekultivēts:1
- nekulturāls:1
- operkultūra:1
- pārkultivēt:1
- pirmkultūra:1
- proletkults:1
- sauskultūra:1
- kultūrainava:1
- kultūraršana:1
- kultūraugsne:1
- kultūrpreces:1
- kultūrslānis:1
- kultūršķirne:1
- kultūrvaloda:1
- kultūrvalsts:1
- auskultācija:1
- okultistisks:1
- pamatkultūra:1
- starpkultūra:1
- kultūrtehnika:1
- kultūrtrēģeri:1
- kultūrvēsture:1
- nekulturālība:1
- nekulturālums:1
- priekškultūra:1
- rekultivācija:1
- vairākkultūru:1
- kultūrpolitika:1
- kultūrtehnisks:1
- kultūrvērtības:1
- fizkultūrietis:1
- kultūrpolitisks:1
- kultūrtrēģerība:1
- proletkultietis:1
- rušināmkultūras:1
- kultūrizglītības:1
- kultūrtrēģerisks:1
- kultūrtrēģerisms:1
- kultūrvēsturisks:1
- kultūrizglītojošs:1
- kultūrvēsturnieks:1
- atsperkultivators:1
- kultūrsaimniecisks:1
- rušināmkultivators:1
- vagotājkultivators:1
- universālkultivators:1
Atrasts vārdu savienojumos (15):
- (No)kult riju
- Kulstīt (arī kult) mēli
- Kult izkultus salmus
- Kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus
- Kult putas
- Kult rakstā
- Kult rakstā
- Kult riju
- Kult sviestu
- Kult sviestu
- Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu)
- Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu)
- Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus)
- Senču kults
- Veļu kults
Atrasts skaidrojumos (403):
- (No)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
- Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- upene Akmeņlauzīšu dzimtas savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
- Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
- kultivēt Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru.
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi. Ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
- rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- stratigrāfija Arheoloģijas metode uzslāņojumu secības pētīšanai kultūrslāņos.
- laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
- Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- Koriģējošā vingrošana Ārstnieciskās fiziskās kultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas, kā arī aizkavē to veidošanos.
- kultūraršana Aršana ar kultūrarklu.
- āboliņš Atsevišķs šīs kultūras augs.
- rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
- sēklkopība Augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
- starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem. Augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
- klausīt Auskultēt.
- klausīties Auskultēt.
- orientālisms Austrumu zemju pētīšana. Aizraušanās ar šo zemju kultūru.
- Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
- svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
- pagoda Budistu kulta celtne.
- kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
- klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
- Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
- pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
- darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu.
- dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā. Dārzkopības speciālists.
- ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
- darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
- kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
- fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- kultivācija Darbība, process --> kultivēt (2).
- rekultivācija Darbība, process --> rekultivēt.
- darbība Darbošanās kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
- kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
- laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
- kultūrfilma Dokumentāla kinofilma par kultūras tematiem.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- birt Dot ražu. Tikt iekultam (par labību).
- mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras galvenais elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
- prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
- dekāns Fakultātes vadītājs.
- fizkultūra Fiziskā kultūra.
- vingrošana Fiziskās kultūras nozare - cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- treniņtērps Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērots tērps.
- futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
- altāris Galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
- garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi.
- garīgums Garīgā kultūra, garīgā attīstība. Arī dvēseliskums.
- Garīgā seja Garīgā kultūra.
- Garīgā (arī iekšējā) seja Garīgā kultūra.
- Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
- labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
- helēnisms Grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- Veselības grupa Grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
- Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
- Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
- Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- krateklis Ierīce (kuļmašīnā) salmu atdalīšanai no izkultiem graudiem un pelavām.
- racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru).
- garīdzniecība Iesvētīto reliģiskā kulta kalpotāju kopums. Īpaša garīgā kārta hierarhiskās baznīcās.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs. Arī mācītājs.
- izkulties Ilgāku laiku, daudz kult (labību).
- bajadera Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās.
- medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- dārzs Īpaši ierīkots zemes gabals dažādu sugu, šķirņu kultūraugu (piemēram, dārzeņu, augļaugu, krāšņumaugu) audzēšanai. Īpaši ierīkots zemes gabals vienas sugas, šķirnes augļaugu audzēšanai.
- iestāde Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- muedzins Islama kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu.
- mulla Islama kulta kalpotājs.
- mošeja Islama reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
- izmīdīt Izkult (labību), mīdot ar zirgiem.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- ģeogrāfija Izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei).
- panks Jaunietis (20. gadsimta 70. un 80. gados), kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs.
- sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- recepcija Kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana.
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus). Kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
- Katoļu baznīca Katolicisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
- Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
- meloņkoks Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- papaja Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem. Meloņkoks.
- kultūrtrēģeri Kolonizatori, kas savas darbības attaisnošanai izmanto kultūrtrēģerismu.
- komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
- pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
- baznīca Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Kāškrusts (1).
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Ugunskrusts.
- izkult Kult un pabeigt kult (labību). Nokult.
- nokult Kult un pabeigt kult. Izkult (1).
- pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
- nokultivēt Kultivēt un pabeigt kultivēt (augsni).
- pirmkultūra Kultūra, ko audzē pirmo no vairākām kultūrām vienā un tai pašā laukā, vienā un tai pašā sezonā.
- lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
- Zelta fonds Labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- Zelta fonds Labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- Veģetācijas periods Laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
- veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.-60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
- atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
- Sēklas lauks Lauks, kurā kultūraugus audzē sēklas iegūšanai.
- Sēklas lauks Lauks, kurā kultūraugus audzē sēklu iegūšanai.
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku. Viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju. Mistrā - nozīmīgākais augs.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- Darbietilpīgās kultūras Lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
- Darbietilpīgās kultūras Lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
- agrotehnika Lauksaimniecības kultūru audzēšanas paņēmienu kopums.
- augļkopība Lauksaimniecības nozare - augļaugu kultūru audzēšana.
- augkopība Lauksaimniecības pamatnozare - kultūraugu audzēšana.
- zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
- reālija Lieta, objekts, kas materiāli eksistē. Arī materiālās kultūras elements.
- letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
- Katakombu kultūra Lopkopju, zemkopju kultūra Melnās jūras ziemeļu piekrastē agrajā bronzas laikmetā.
- Luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Evaņģēliski luterāniskā (arī evaņģēliski luteriskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- templis Ļoti nozīmīga celtne, arī iestāde (parasti kultūrā).
- kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru).
- ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas atspoguļo V. I. Ļeņina personību, darbību. V. I. Ļeņina atcerei veltītu kultūras pasākumu cikls.
- proletkults Marksismam-Ļeņinismam neatbilstoša teorija, pēc kuras proletariātam jārada sevišķa proletāriskā kultūra, noraidot agrākos kultūras sasniegumus.
- novācējs Mašīna, agregāts kultūraugu ražas novākšanai.
- Pārtikas produktu patēriņš (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
- (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- Tautas patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u.tml.).
- Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska, vērtība.
- priekšlemesis Mazāks lemesis, kas pierīkots priekšā arkla, kultivatora galvenajam lemesim.
- Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
- Kulišu papuve Melnā papuve (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
- Kulišu papuve Melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
- līdumošana Meža zemes atbrīvošana no kokiem, krūmiem un pārveršana kultivētā zemē. Līduma līšana.
- svētmežs Mežs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā.
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
- lampionpuķe Nakteņu dzimtas kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
- robusts Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem). Arī pirmatnēji spēcīgs.
- rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- Nokult riju (arī šķūni) Nokult labību, kas novietota rijā (šķūnī).
- Nokult šķūni (arī riju) Nokult labību, kas novietota šķūnī (rijā).
- nokulstīties Nokulties (2).
- nekultivēts Nol. divd. --> kultivēt.
- Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
- Goda nosaukums Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
- civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
- mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
- genocīds Noziedzīgi rasistu nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
- okultists Okultisma piekritējs.
- operkultūra Opermākslas kultūra.
- apkulties Pabeigt kulšanu. Apkult visu (savu labību).
- apkult Pabeigt kult. Izkult (daudz vai visu).
- izmantot Padarīt (parasti kultūras vērtības) par pamatu (kam), ietvert par sastāvdaļu (kam).
- denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- Aizņemtā papuve Papuve, kurā audzē lauksaimniecības kultūras.
- Aizņemtā papuve Papuve, kurā audzē lauksaimniecības kultūras.
- Tīrā papuve Papuve, kurā neaudzē lauksaimniecības kultūras.
- Tīrā papuve Papuve, kurā neaudzē lauksaimniecības kultūras.
- seka Parasti savienojumā «augu seka»: kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- Pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības).
- Kultūras un izglītības darbs, arī kultūrizglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
- Kultūrizglītības darbs, arī kultūras un izglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē. Darbība (3).
- apakšaugs Pasējas kultūra.
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- kultūra Paveids, suga (kultūraugiem). Šī paveida, sugas augi.
- izkūlums Paveikta darbība, rezultāts --> izkult (1).
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1). Kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (2).
- nokūlums Paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1). Kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums. Kūlums (1).
- pasējums Paveikta darbība, rezultāts --> pasēt [1], arī pasējās kultūra.
- pagāns Pēc kristietības priekšstatiem - pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs.
- Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
- Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
- godīgs Pieklājīgs, kulturāls.
- sakopt Pienācīgi apstrādājot (zemi, lauku), radīt kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (lauku, pļavu), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības). Izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
- Sporta pils Plaša celtne, kas paredzēta sporta sacensībām, masu pasākumiem fiziskajā kultūrā.
- nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
- tehnizēt Plaši ieviest tehniku (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
- svētki Plašs sarīkojums (kādā kultūras, sporta dzīves u. tml. nozarē).
- reakcionārs Politiskās reakcijas piekritējs vai līdzdalībnieks. Konsekvents (politiskā, ideoloģijas, kultūras, tehnikas) progresa ienaidnieks.
- kopulēt Potēt, saaudzējot mežeņa dzinumu ar kultivējamā auga potzaru.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- gids Profesionāls tūristu pavadonis, kas iepazīstina ar kultūras pieminekļiem, ievērojamām vietām, mākslas darbiem u. tml.
- renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
- proletkultietis Proletkulta piekritējs.
- sist Putot, kult. Putojot, kuļot gatavot (ko).
- Praktiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- klasika Rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- kulties Refl. --> kult (1). Tikt kultam.
- nokulties Refl. --> nokult (1). Tikt nokultam.
- sakulties Refl. --> sakult (1). Tikt sakultam.
- sakulties Refl. --> sakult (2). Tikt sakultam.
- šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā.
- daudzdievība Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults.
- politeisms Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults. Daudzdievība.
- svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta. Arī templis, baznīca, dievnams.
- mācītājs Reliģiskā kulta kalpotājs kristiešu baznīcā.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
- iekūlums Rezultāts --> iekult (1).
- barbarisms Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība.
- barbarisks Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls (par cilvēku).
- barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
- Rušināmās kultūras Rušināmkultūras.
- civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija. Sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē.
- Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- Fiziskā kultūra Sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu. Cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- klubs Sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktu aprindu, vienas profesijas, arī kopīgu idejisku interešu cilvēkus, lai organizētu kopīgus pasākumus. Kultūras un izglītības iestāde komunistiskās audzināšanas darbam, kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- koalīcija Sadarbība kopīgu kultūras mērķu sasniegšanai.
- piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā.
- orientāls Saistīts ar Austrumu zemēm, tautām, valodām, kultūru, tām raksturīgs.
- agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz kultūraugiem.
- kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
- kultūrizglītības Saistīts ar kultūras un izglītības darbu, tam raksturīgs.
- kultūrvēsturisks Saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs.
- kultūrtehnisks Saistīts ar kultūrtehniku, tai raksturīgs.
- kultūrtrēģerisks Saistīts ar kultūrtrēģerismu, tam raksturīgs.
- kulturāls Saistīts ar kultūru (1), tai raksturīgs.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs. Tāds, kam ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtība.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- okultistisks Saistīts ar okultismu, tam raksturīgs.
- sakrāls Saistīts ar reliģisko kultu, tam raksturīgs.
- kultūrsaimniecisks Saistīts ar sociālekonomisko attīstību un kultūru.
- etnogrāfisks Saistīts ar tautas materiālo un garīgo kultūru.
- humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku, šīm zinātnēm raksturīgs.
- Sviests saiet lielajā Saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests.
- Sviests saiet lielajā Saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests.
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
- šamanis Samanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- nams Samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas. Arī attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- subkultūra Samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- stagnācija Sastingums, apsīkums kādā sabiedriskās dzīves, garīgās kultūras nozarē, cilvēka garīgā izaugsmē u. tml.
- dārzs Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs (parasti audzējams dārzā).
- māja Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs.
- meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- Sieviešu kustība Sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.
- dieviete Sieviešu kārtas dievība (vairāku dievu kultā).
- kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- laktobacilīns Skābpiena produkts, kas izgatavots ar šīs kultūras ieraugu.
- kultenis Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- Sociālistiskā kultūras revolūcija Sociālisma kultūras sastāvdaļa - revolucionārs sabiedrības garīgās pārveidošanas process.
- Sociālistiskā kultūras revolūcija Sociālisma kultūras sastāvdaļa - revolucionārs sabiedrības garīgās pārveidošanas process.
- Tautas kontrole Sociālistiskās kontroles veids, kad plašas darbaļaužu masas, darba vietās ievēlot savus pārstāvjus, kontrolē ekonomisko, saimniecisko un kultūras celtniecību un piedalās valsts pārvaldē.
- dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst katram kultūraugam noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
- kultūrists Sportists (ārzemēs), kas specializējies kultūrismā.
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu. Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- pārmantotība Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
- izkoptība Stāvoklis, kam raksturīga atbilstība augstām, parasti kultūras, prasībām.
- darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- atplaukt Strauji attīstīties (par zinātni, kultūru pēc atpalicības, sastinguma).
- Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu, sociālo un kultūras sistēmu, tiesisko kārtību. Iekšlietas.
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
- Manilas kaņepes Šķiedra, ko iegūst no Filipīnu salās kultivētas banānu sugas.
- raugs Šo sēņu kultūra, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- kulturāls Tāds, kam ir raksturīga augsti attīstīta kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
- pusmežonīgs Tāds, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe un primitīva kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
- pusmežonīgs Tāds, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš.
- nekulturāls Tāds, kam ir zems kultūras līmenis (par tautu, zemi).
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Arī tumsonīgs.
- antīks Tāds, kas attiecas uz seno grieķu vai romiešu kultūru, ir tai raksturīgs.
- sabiedrisks Tāds, kas ko veic brīvprātīgi, bez atlīdzības, tāds, kas ir saistīts ar brīvprātīgu, bezatlīdzības darbību kādas cilvēku grupas, kāda kolektīva kultūras, sadzīves u. tml. vajadzību apmierināšanā.
- primitīvs Tāds, kas neatbilst augstām kultūras, arī labas gaumes prasībām.
- sēja Tāds, ko pavairo ar sēklām (par kultūraugiem).
- vairākkultūru Tāds, kur ir vairākas kultūras. Tāds, kas paredzēts vairāku kultūru audzēšanai (par lauku).
- mantojums Tas (parasti vērtīgais kultūra), ko iegūst, pārņem no iepriekšējām paaudzēm, iepriekšējiem darbiniekiem.
- pamatlicējs Tas (tāds), kas pirmais veido, pārstāv, piemēram, jaunu zinātnes nozari, mākslas virzienu (piemēram, par zinātnes vai mākslas darbu, kultūras iestādi).
- krātuve Tas, kur koncentrējas (piemēram, kultūras vērtības). Kā koncentrēta kopums.
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (vērtīga lopbarības kultūra).
- Kultūras tauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru.
- Kultūras tauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru.
- kultūrtauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru. Kultūras tauta.
- Tautas gars Tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums.
- Tautas gars Tautas nacionālo (psihisko, kultūras u.tml.) īpatnību kopums.
- tehnizācija Tehnikas plaša ieviešana (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
- sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti kulta piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
- kultūrtrēģerisms Teorija, kas kolonizēto zemju pakļaušanu attaisno ar melīgiem apgalvojumiem par palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
- tautastērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība. Tautas tērps.
- Tautas tērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība. Tautastērps.
- Tautas tērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība. Tautastērps.
- izbirt Tikt iekultam.
- izdoties Tikt labi izaudzētam (par dzīvniekiem, augiem). Labi izaugt (parasti par kultūraugiem).
- saiet Tikt sakultam (par sviestu).
- kultūrpreces Tirdzniecībā vai rūpniecībā - preces, kas paredzētas cilvēku kultūras vajadzību apmierināšanai.
- Saldie kartupeļi Tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem.
- Saldais kartupelis Tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem.
- civilizēt Tuvināt (piemēram, tautu) augstāk attīstītu tautu kultūras līmenim.
- ugunspielūdzējs Uguns kulta piekritējs, dalībnieks.
- daudzdarbis Universāls kultivators.
- universālkultivators Universāls kultivators.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- celties Uzlaboties (par parādībām sabiedrības dzīvē, ekonomikā, kultūrā, mākslā).
- romanizēt Uzspiest senās Romas valodu un kultūru (citām tautām).
- dievs Vairāku dievu kultā - viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā).
- kultūrvalsts Valsts ar augsti attīstītu kultūru.
- Tautas komisariāts Valsts pārvaldes centrālais orgāns atsevišķās saimniecības, kultūras un militārās nozarēs (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
- Tautas komisariāts Valsts pārvaldes centrālais orgāns atsevišķās saimniecības, kultūras un militārās nozarēs (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam).
- vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā).
- etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī tautu izcelšanās un izveidošanās procesu, materiālo un garīgo kultūru, kā arī kultūrvēsturiskās attiecības.
- tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
- Padomju tauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana.
- padomjtauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana. Padomju tauta.
- tīklecēšas Vieglas ecēšas rušināmo kultūru sējumu un stādījumu kopšanai.
- baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un kultu.
- kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs.
- rapsis Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
- Goda nozīme Viens no apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir personām, kas ar savu darbību veicinājušas komunisma celtniecību, kultūras attīstību.
- Goda raksts Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.
- Goda raksts Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.
- Goda nosaukums Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā, kultūras attīstībā.
- Goda nosaukums Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā, kultūras attīstībā.
- senvieta Vieta (piemēram, kapenes, pilskalns, apmetne), kur atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu, kultūru.
- nūdisms Virziens, kas sludina kaila ķermeņa kultu (piemēram, Rietumeiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- kultūrarkls Vispārīgas nozīmes arkls ar vērstuvēm un priekšlobītāju kultivētu augšņu aršanai.
- kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kulturālība (1).
- kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kulturālums (1).
- kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kultūrālība (2).
- kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kulturālums (2).
- nekulturālums Vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekulturālība (1).
- nekulturālība Vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekulturālums (1).
- nekulturālums Vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekulturālība (2).
- nekulturālība Vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekulturālums (2).
- eolīts Vissenākais laika posms cilvēces kultūrā.
- panteons Visu kāda kulta dievu kopums.
- Zelta karūsa Zeltainas (kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas) krāsas karūsa.
- Zelta karūsa Zeltainas (kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas) krāsas karūsa.
- tīrums Zemes gabals, lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
- augļkopība Zinātne par augļaugu kultivēšanu.
- augkopība Zinātne par lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu.
- tjurkoloģija Zinātne par tjurku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
- indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Indijas ekonomiku, vēsturi, kultūru, valodu.
- sinoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
- scientisms Zinātnes (galvenokārt dabaszinātnes) absolutizācija kultūras sistēmā.
- arābistika Zinātnes nozare, kas pētī arābu kultūru, vēsturi, valodu.
- rusistika Zinātnes nozare, kas pētī krievu valodu, literatūru, kultūru.
- slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi.
- apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, feodālisma apkarošana 17.-18. gadsimtā.
- apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, tautas izglītošana.
- apgaismotājs Zinātnes un kultūras izplatītājs.
- kultūrvēsturnieks Zinātnieks, kas pētī kultūras vēsturi.
- muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
- orientoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas. Orientālistika.
- orientālistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas. Orientoloģija.
- letonika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu.
kult citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV