klasika
klasika -as, s.; parasti vsk.
1.Rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
PiemēriPasaules dzejas klasika.
- Pasaules dzejas klasika.
- Latviešu glezniecības klasika.
- Padomju kino klasika.
- Tādām izrādēm kā «Optimistiskā traģēdija», «Lubova Jarovaja» un citiem padomju klasikas darbu uzvedumiem allaž bijusi un ir goda pilna vieta teātru aktīvajā repertuārā.
- Līdz šim viņa [pianista] koncertu programmā aizvien dominēja klasika - Bahs, Šūberts, Lists, Brāmss.
2.Antīkie literatūras un mākslas darbi.
Avoti: 4. sējums