Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ugunskrusts
ugunskrusts -a, v.; mit.
Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – vairāku seno reliģiju kulta zīme. Kāškrusts (1).
PiemēriPēc drūzmas stacijās, pēc steigas neapjaustās man beidzot māja ir, ko sargā ugunskrusts..
  • Pēc drūzmas stacijās, pēc steigas neapjaustās man beidzot māja ir, ko sargā ugunskrusts..
  • Lielvārdes jostā lielā spēka zīme ir ugunskrusts.
  • ..vēl Lielvārdes tipa jostās starpelementus veidojošo rakstu grupās sastopami daudz sīkāki, zaraini raksti, arī abpusēji vērsti ugunskrusti..
Avoti: 8. sējums