ugunskoks
ugunskoks -a, v.
1.Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi.
PiemēriUn viņš aizskrēja un atnesa ugunskokus: plāna koka šķiliņu ar dobumu vidū un koka puļķi ar asu galu.
2.folkl. Koks, kas noteiktā laikā sāk pats degt.
PiemēriEsot mežā daudz tādu koku, ko par ugunskokiem sauc. Jāsargās tādus kokus par baļķiem ņemt:.. tādiem kokiem esot savs laiks, kad viņš pats no sevis sākot degt, un tad varot visu ēku aizdedzināt.
Avoti: 8. sējums