Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ugunskūrējs
-a, v.
-as, s.; reti
Cilvēks, kas kur uguni.
PiemēriNometnē paliek tikai dežurante un ugunskūrējs, kas čurkstina uz iesma desiņas.
Avoti: