Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ugunskauja
-as, s.
Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude.
PiemēriSākas ugunskauja, granātu sprādzieniem sviežot gaisā zemes un dūmu stabus..
Avoti: