Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ugunskrusts
ugunskrusts -a, v.; mit.
Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem — vairāku seno reliģiju kulta zīme. Kāškrusts (1).
PiemēriPēc drūzmas stacijās, pēc steigas neapjaustās man beidzot māja ir, ko sargā ugunskrusts..
Avoti: 8. sējums