kalpotājs
kalpotājs -a, v.
kalpotāja -as, s.
1.Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
PiemēriPadomju Savienībā visiem strādniekiem un kalpotājiem darba laiku normē valsts, piedaloties arodbiedrībām.
- Padomju Savienībā visiem strādniekiem un kalpotājiem darba laiku normē valsts, piedaloties arodbiedrībām.
- ..kalpotāju sastāvā atkarībā no darba sarežģītības un satura pieņemts izdalīt divas sociālās grupas: inteliģenci un tieši kalpotājus..
- Dažus metrus no ministrijas galvenās ieejas Varaviks iekļuva kalpotāju straumē.
2.neakt. Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
PiemēriViņš ir sasaucis kopā visus pils kalpotājus. No pārvaldnieka līdz šoferim..
- Viņš ir sasaucis kopā visus pils kalpotājus. No pārvaldnieka līdz šoferim..
- Atnācējus ielaida kalpotāja, paveca sieviete.
3.neakt. Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
PiemēriMinistrijas kalpotājs.
- Ministrijas kalpotājs.
4.Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
PiemēriAltāra kalpotājs.
- Altāra kalpotājs.
- Mesai beidzoties, pie visām izejas durvīm stāvēja baznīcas kalpotāji ar upura traukiem.
Stabili vārdu savienojumiKulta kalpotājs (retāk kalps).
- Kulta kalpotājs (retāk kalps) — Reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
Avoti: 4. sējums