kalpība
kalpība -as, s.; parasti vsk.
1.Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu.
PiemēriAvots piedzīvo vilšanos: viņa dēls pārbrauc, bet viņš ir apzinīgi, atklāti pārgājis buržuāzijas kalpībā, un Avots šķiras no dēla kā no strādnieku ļaunākā ienaidnieka.
2.Piespiesta kalpošana, pakļautība.
PiemēriKalpības jūgs.
Stabili vārdu savienojumiParādu kalpība.
Stabili vārdu savienojumiBurta kalpība.
Avoti: 4. sējums