kalpot
kalpot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.neakt. Strādāt algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
PiemēriKalpot par ganu.
Stabili vārdu savienojumiKalpot dienas (arī nedēļas). Kalpot par vēderu.
1.1.Strādāt algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
PiemēriKalpot par virtuveni.
2.neakt. Strādāt algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Būt ierēdnim.
PiemēriČiekurnieks kalpoja muitas valdē un šad tad mīlēja uzkāpt uz kuģiem, kuri ar tālu zemju mantām pienāca Daugavmalā.
3.neakt. Dienēt (karaspēkā).
PiemēriPulkā, kurā kalpoja Draudiņš, bija tagad atlikušies tikai braši un zaļokšņi zēni.
4.Aktīvi strādāt, darboties (kam, kā labā).
PiemēriRainis māca mīlēt dzīvi, uzvarēt visniknākos šķēršļus, bezbailīgi un neatlaidīgi kalpot augstiem mērķiem.
4.1.Darboties, pastāvēt (kādam mērķim, kā labā).
PiemēriJau 1917. gadā asos šķiru cīņas apstākļos Andrejs Upīts izvirzīja projektu par jauna veida skatuves mākslas iestādēm, kuras kalpotu darbaļaužu cīņas atainojumam..
4.2.pārn. Sekmēt, veicināt. Sekmēt (uzdevuma, problēmas) risināšanu, (mērķa) sasniegšanu.
Piemēri..ik detaļa, ik epizode [daiļdarbā].. kalpo visam darbam, tā idejai.
5.parasti 3. pers. Būt noderīgam, lietojamam (par priekšmetiem).
Piemēri..vecmāte tādus [ieplīsušus] podus vai bļodas prata tik smalki ar tāsīm appīt vai ar liniem sašūt, ka prieks bija skatīties. Un trauks kalpoja vēl ilgāk nekā veselie.
5.1.Par parādībām dabā.
PiemēriRadioviļņi mums kalpo itin visās dzīves nozarēs - rūpniecībā, transportā, protams, arī sadzīvē.
5.2.savienojumā ar «par» vai «kā» un lietvārdu; nevēl. Noderēt, būt piemērotam.
PiemēriTīklam par enkuru kalpo resna un stipra manilas šķiedras tauva..
Avoti: 4. sējums