Paplašinātā meklēšana
Meklējam kalpot.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (68):
- aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- aptekāt Apkalpot. Iztapt.
- aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
- atdienēt Atstrādāt, atkalpot.
- bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
- diakons Baznīcas hierarhijā - augstākais altāra kalpotājs.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs - garīdznieka palīgs.
- uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā. Uzstrādāties, uzkalpoties (1).
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
- apkalpe Darbība --> apkalpot (1). Apkalpošana.
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
- Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
- Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
- garderobists Garderobes kalpotājs.
- garīdzniecība Iesvētīto reliģiskā kulta kalpotāju kopums. Īpaša garīgā kārta hierarhiskās baznīcās.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs. Arī mācītājs.
- sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot. Ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
- muedzins Islama kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu.
- mulla Islama kulta kalpotājs.
- izpelnīties Izkalpoties (2).
- bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku). Nokalpot.
- rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- izkalpot Kalpot un pabeigt kalpot (kādam).
- sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- einuhs Kastrēts harēma kalpotājs.
- ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
- priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās).
- liftnieks Lifta vadītājs, apkalpotājs.
- izkalpināt Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
- izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
- Būt priekšā un pakaļā Ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
- Būt priekšā un pakaļā Ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
- mājstrādniece Mājkalpotāja.
- apteksne Mājkalpotāja. Oficiante.
- Muižas ļaudis (arī saime) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
- Muižas ļaudis (arī saime) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
- Muižas saime (arī ļaudis) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā.
- atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
- noiet Nokalpot (noteiktas dienas).
- atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku). Atstrādāt.
- sulainis Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.).
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
- stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā).
- pakalpojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakalpot.
- melngalvis Pils kalpotāju, ierēdņu organizācija, kas vadīja savu locekļu sabiedrisko dzīvi un rūpējās par sadzīvi (Livonijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
- karaklausība Pilsoņu pienākums kalpot valsts bruņotajos spēkos.
- Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas ir minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
- Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
- apkalpoties Refl. --> apkalpot (1).
- šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā.
- mācītājs Reliģiskā kulta kalpotājs kristiešu baznīcā.
- arodbiedrība Sabiedriska masu organizācija (Padomju Savienībā), kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
- Darba alga Samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
- šamanis Samanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- Darba tiesības Sociālistiska tiesību nozare (normu kopums), kas PSRS un citās sociālistiskajās valstīs regulē strādnieku un kalpotāju darba attiecības ar uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un pilsoņiem, kā arī dažas citas ar tām tieši saistītas sabiedriskās attiecības.
- izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties (2).
- pakalpīgs Tāds, kas labprāt pakalpo. Tāds, kam ir tieksme pakalpot.
- darbs Tas, kas jāprot un jāveic kādas specialitātes amatniekam, strādniekam, kalpotājam. Profesija, arods.
- haiduks Tiesu un iestāžu kalpotājs (Ungārijā). Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- uzkalpot Uzkalpoties (1).
- uzkalpot Uzkalpoties (2).
- kambarsulainis Zemākais kalpotājs vai izsūtāmais valdnieka finanšu pārvaldē.
- kambarsulainis Zemākais kalpotājs valdnieka dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
kalpot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV