nokalpot

nokalpot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.

1.neakt. Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).

PiemēriTie saimniekam visu gadu bez algas nokalpoja.

Tie saimniekam visu gadu bez algas nokalpoja.
Ja nebūtu dzirdējis no Uerta tēva, kas pie šī vīra nokalpojis piecpadsmit gadus,.. patiešām varētu noticēt resnīša labsirdībai...
Mujānu lielmātei sekoja vecais, mūžu nokalpojušais muižkungs..

1.1.Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).

PiemēriNokalpot vairākus gadus pie namsaimnieka par sētnieku.

2.neakt. Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē.

PiemēriNokalpot ilgus gadus departamenta kancelejā.

3.neakt. Nodienēt (karaspēkā visu laikposmu).

Piemēri..viņš armijā būs nokalpojis 25 gadus..

4.parasti 3. pers. Tikt lietotam, izmantotam, būt noderīgam (visu laikposmu).

PiemēriPulkstenis nokalpos vēl daudzus gadus.

Pulkstenis nokalpos vēl daudzus gadus.
«Zirgam ir tā starp trīspadsmit un četrpadsmit, visādi labs, pie tevis viņš vēl savus piecus gadus nokalpos.»

4.1.Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības.

PiemēriVecais cirvis diezgan nokalpojis.

Vecais cirvis diezgan nokalpojis.
..savu mūžu nokalpojušais skaidiņu jumts nomainīts ar gaiša šīfera plāksnēm..
Savu laiku nokalpojušo gumijas izstrādājumu un gumijas rūpniecības atkritumu utilizācija ir ļoti aktuāla problēma.

Stabili vārdu savienojumiSavu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis.

Savu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis — Saka, ja (kas) turpmākai lietošanai, darbam ir kļuvis pilnīgi vai daļēji nederīgs.

Avoti: 5. sējums