izpelnīties
izpelnīties -pelnos, -pelnies, -pelnās, arī -pelnījos, -pelnījies, -pelnījās, pag. -pelnījos; refl.
1.trans. Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
PiemēriTās taču ir viņas rozes! Budapeštas izstādē viņa ar tām izpelnījās visaugstāko uzslavu.
1.1.Saņemt (vērtējumu).
PiemēriSkatītāju atzinību izpelnās Rīgas tautas deju ansambļu teicami nodejotā.. latviešu deja «Es biju māmiņai ...».
2.trans. Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu). Tikt apbalvotam.
Piemēri1967. gadā saimniecība izpelnījās izstādes augstāko balvu - Goda diplomu.
3.niev. Izkalpoties2.
Piemēri«Un ko tu gribi iemantot, tā skriedams? Zini, ka priekšā skrien tikai tādi, kas grib izpelnīties..»
Avoti: 3. sējums