izkalpoties
izkalpoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
PiemēriZaķis visu vasaru bija izkalpojies Liepniekam, visādās šķūtīs dzīts..
2.niev. Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
PiemēriAndre janova tēvs pat bija izkalpojies līdz žandarmērijas ģenerāļa pakāpei.
Avoti: 3. sējums