izkalpoties
izkalpoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
PiemēriZaķis visu vasaru bija izkalpojies Liepniekam, visādās šķūtīs dzīts..
- Zaķis visu vasaru bija izkalpojies Liepniekam, visādās šķūtīs dzīts..
- Izkalpojies pie saimniekiem par ganu un paaudzies lielāks, Oto devies uz Rīgu, kur ticis uz angļu kuģa.
2.niev. Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
PiemēriAndre janova tēvs pat bija izkalpojies līdz žandarmērijas ģenerāļa pakāpei.
- Andre janova tēvs pat bija izkalpojies līdz žandarmērijas ģenerāļa pakāpei.
Avoti: 3. sējums