Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izkalpot
izkalpot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko).
Piemēri«..kādu muižu tu te Brīviņos domā izkalpot?»
1.1.Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
Piemēri..ikvienam nemanot pienāk dzīves pievakare. Un tad ir patīkami, ja bez izkalpotās pensijas ir vēl lieks rublis..
2.trans. Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku). Nokalpot.
PiemēriDrēbes tur saimnieka.
3.intrans. Kalpot un pabeigt kalpot (kādam).
PiemēriDēls tik ātri velnam izkalpojis.
4.intrans. Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
PiemēriGan gribēju, nevarēju Svešai mātei izkalpot.
Avoti: 3. sējums