Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izkalt
izkalt -kaļu, -kal, -kaļ, pag. -kalu; trans.
1.Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
PiemēriIzkalt zobenu.
1.1.pārn. Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
Piemēri..ikkatram atsevišķam cilvēkam vajag noskaidrot savu atziņu, izkalt savu pārliecību, norūdīt gribu..
2.Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
Piemēri..no Latvijas iesarkanā laukakmeņa izkala pieminekli, ko uzstādīja latviešu divīzijas brāļu kapos Krievzemē.
2.1.Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
PiemēriSpārē izzāģē un izkaļ robu..
2.2.reti Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
PiemēriTā [piramīda] būvēta no vairāku tonnu smagiem akmens bluķiem, kas izkalti pareizu taisnstūru veidā..
3.parasti 3. pers. Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) — par putniem.
PiemēriDiezgan bieži būrīšus posta dižraibie dzeņi, kuri.. izkaļ caurumus būrīšu sienās.
4.parasti 3. pers. Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) — par putniem.
PiemēriDižraibais dzenis janvāri barojas gandrīz vienīgi ar priežu un egļu sēklām, ko iegūst, izkaļot no īpašās «kalvēs» - zaru staklēs vai mizas spraugās - iestiprinātiem čiekuriem.
Avoti: 3. sējums