izkāmēties
izkāmēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; pareti
1.Ļoti izsalkt. Izkāmēt (2).
PiemēriStrādnieks bija visu dienu darbā bez pusdienas, tā ka bija lieliski izkāmējies.
2.Izkāmēt1.
PiemēriMarta:.. Ko tu meklē pie mums?.. Izkāmējies, netīrs, noaudzis. Kā tāds kašķains suns.
Avoti: 3. sējums