izkāpelēt
izkāpelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
PiemēriIzkāpelēt istabas augšu.
- pārn. Izkāpelēt istabas augšu.
- Izkāpelēt kalnu.
- Viņai [pastniecei] smaga soma, daudz kāpņu jau izkāpelēts, daudz dzīvokļu izstaigāts un vēl jāstaigā..
- Cik koki puiku dienās nebija izkāpelēti..
- Kad uz darbu sanāk celtnieki, viņš jau izstaigājis būvlaukumu Revolūcijas ielā, izkāpelējis visus piecus stāvus..
- Visu teoriju augstumus izkāpelējis kā torņus, kas iesniedzas mākoņos.
1.1.intrans.
PiemēriEgle atcerējās, ka pagājušajā gadā Siguldā nopirka spieķi, lai būtu vieglāk izkāpelēt pa Gaujas stāvajiem krastiem, pa šaurajām takām, no saknes uz sakni.
- Egle atcerējās, ka pagājušajā gadā Siguldā nopirka spieķi, lai būtu vieglāk izkāpelēt pa Gaujas stāvajiem krastiem, pa šaurajām takām, no saknes uz sakni.
1.2.Kāpelējot veikt (piemēram, ceļu).
PiemēriIzkāpelēt kalnu taku.
- Izkāpelēt kalnu taku.
2.intrans. Paveikt vairākus kāpienus.
PiemēriGrūti izkāpelēt jauniešiem līdzi kalnos.
- Grūti izkāpelēt jauniešiem līdzi kalnos.
- Jānim līdzās [vagonā] gulēja večuks, sirmu galvu un bārdu. Grūti viņam bija izkāpelēt stacijās, lai atnestu ūdeni un nopirktu maizi.
Avoti: 3. sējums