izkāpt
izkāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu; intrans.
1.Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzkāpt no vilciena.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIelas malā stāvēja liels bērzs, divos stumbros sadalījies.. Viņa ātri izkāpa cauri bērzam un atkal nostājās Egilam līdzās.
1.2.Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
Piemēri..atsprāga stacijas uzgaidāmās telpas durvis. Grīļīgiem soļiem laukā izkāpa Mārtiņš..
1.3.pārn. Parādīties (no kurienes) — piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi.
PiemēriTālumā krēslas pilnais gaiss šķiet kustamies, jo no pļavām un aparam izkāpusi viegla migla.
2.Paveikt kāpienu, arī kāpienus.
PiemēriGrūti uzkāpt sestajā stāvā.
3.trans. Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
PiemēriIzkāpt dārzā visus kokus.
4.sar. Novilkt (parasti apavus, bikses).
PiemēriIzkāpt no biksēm.
5.parasti 3. pers.; reti Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) — par apģērba daļām.
Piemēri..Paeglītis iznāca no direktoru istabas. Mētelis vaļā, kravate izkāpusi no vestes..
6.trans.; novec. Savienojumā «izkāpt bites»: izņemt kāres (bitēm).
Piemēri..Krauklīšu tēva tēvs reiz vakarā uzrāpies ar bļodu un dūci kaimiņa ozolā pie bitēm, gribēdams tās slepen izkāpt..
6.1.Izņemot kāres, iegūt (medu).
Piemēri..kas nebij slinks ievilkt kādu stropu koka galotnē, vasaras beigās izkāpa pa pieci podi medus.
Avoti: 3. sējums