Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izkāmēt
izkāmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Ļoti novājēt.
PiemēriGarš izkāmējis vīrs.
2.pareti Ļoti izsalkt. Izkāmēties (1).
Piemēri..miegainu grunduli pat izkāmējusi līdaka lāga negrib kampt.
Avoti: 3. sējums