izkalst
izkalst -kalstu, -kalsti, -kalst, pag. -kaltu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.). Iznīkt aiz sausuma (par augiem).
PiemēriIzkaltis tīrums.
1.1.Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
PiemēriKoka muca izkalst saulē.
1.2.Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
PiemēriLūpas izkaltušas.
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
PiemēriIzkaltuši pirksti.
Stabili vārdu savienojumiIzkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka.
Avoti: 3. sējums