izperēt
izperēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.
1.Perējot radīt (mazuļus).
PiemēriAuzu laukā aiz meža nelielā bedrītē paipala bija ietaisījusi sev lizdu un izperējusi vienpadsmit bērniņus.
1.1.Perējot panākt, ka (olā) pilnīgi attīstās jaunais organisms.
Piemēri..par dzeguzi stāstīja, ka tā iedējot olas citu putnu ligzdās un liekot tiem tās arī izperēt.
Avoti: 3. sējums