izpētīt
izpētīt -pētīju, -pētī, -pētī, arī -pētu, -pēti, -pēta, pag. -pētīju; trans.
1.Pētījot pilnīgi izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
PiemēriTajā laikā cariskās Krievijas valdošās reakcionārās aprindas bija stipri uztrauktas par I. Sečenova lielajiem atklājumiem, kurus viņš veica, izpētot galvas smadzeņu refleksus.
1.1.Izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
Piemēri«Viņai negaidīti atrada baciļus,» paskaidroja ārste Ābola. «Mums jāizpēta, no kurienes tie izdalās. Varbūt no slima bronha.»
1.2.Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu).
PiemēriIeradusies Rīgā, Ivaise Daugule ļoti uzmanīgi un neatlaidīgi centās izpētīt šo otro, ar kuru būs jānodzīvo mūžs.
1.3.Rūpīgi apskatīt (ko).
PiemēriVisi piecēlās un ziņkārīgi aplūkoja ievesto. Apskatīja no visām pusēm - seju, pat rokas izpētīja - meklēja rētas.
Avoti: 3. sējums