izpērt
izpērt -peru, -per, -per, pag. -pēru; trans.
1.Stipri nopērt.
PiemēriArī Krievijā līdz pat Pētera I valdīšanas laikam smēķētājiem klājās grūti - tos izpēra un nosūtīja trimdā uz Sibīriju.
- Arī Krievijā līdz pat Pētera I valdīšanas laikam smēķētājiem klājās grūti - tos izpēra un nosūtīja trimdā uz Sibīriju.
- sal. Kā izpērts, kā kājas spērienu dabūjis, Franks Aršaliks velkas uz savu istabu.
- pārn. Dzejniekam sāp, un [dzejnieks] nu reiz ir tas cilvēks, kurš savas sāpes pārvērš par rīkstēm, kas šausta. Sāpīgi izper cilvēku vienaldzību, aklumu.
2.Pērc un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt.
PiemēriViņš mani pirtī labi izpēra.
- Viņš mani pirtī labi izpēra.
Avoti: 3. sējums