izperināt
izperināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.parasti 3. pers. Izperēt.
PiemēriMan arī vēl tādas pusvaļas dienas, jo galīgi izperinājusi tikai vecā, pelēkā zoss sešus dzeltenus zoslēnus..
2.sar. Veicināt (parasti kā negatīva) rašanos.
Piemēri..kalpošana personiskajai mantai ir pamatcēlonis daudziem sabiedrībai bīstamiem noziegumiem. Tā izperina kukuļņemšanu, spekulāciju, krāpšanu.
2.1.Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
Piemēri..gāja apkārt visādas valodas, it kā romāns nebūtu pat pašu Kaudzīšu sarakstīts. Pēdējās droši vien izperinājuši skauģi un uzpūtīgi pašgudrie romānā aprakstītie varoņi..
Avoti: 3. sējums