priesteris
priesteris -ra, v.
priesteriene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
PiemēriKatoļu priesteris.
- Katoļu priesteris.
- Pareizticīgo priesteris.
- Senēģiptiešu priesteri.
- Vienīgi baznīcas klusas. Priesteru balsis pieplakušas, sagurušas, Kristus ciešanas pieminot.
- Roma savā laikmetā bija noteicēja starptautiskajās attiecībās. ..Starptautiskajās lietās liela nozīme bija priesteru kolēģiju darbībai..
Avoti: 6-2. sējums