Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izkalpināt
izkalpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
Piemēri«..kungi un baroni grib strādnieku izkalpināt uz pēdējo, lai paši varētu dzīvot vienos priekos.»
  • «..kungi un baroni grib strādnieku izkalpināt uz pēdējo, lai paši varētu dzīvot vienos priekos.»
  • Lai to pašu agrārreformā dabūto zemes gabalu apstrādātu, jo bieži to īpašniekiem nācās līdz pēdējam izkalpināt savus bērnus vai radus, kas strādāja no saules līdz saulei..
  • Kad transkontinentālais transports izauga tik liels un nozīmīgs, ka nācās rakt šķērsām zemes šaurumam ūdensceļu, šeit smagi izkalpināja arī eiropiešus - spāņus, itāliešus, grieķus.
1.1.Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
PiemēriIzkalpināt viesmīli.
  • Izkalpināt viesmīli.
  • Izkalpināt sanitāri.
Avoti: 3. sējums