izkalpot
izkalpot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko).
Piemēri«..kādu muižu tu te Brīviņos domā izkalpot?»
- «..kādu muižu tu te Brīviņos domā izkalpot?»
- Šis uzraugs bija lāga vīrs. Viņš gan turējās cietuma maizē, bet to nekad necentās izkalpot uz cietumnieku ādas rēķina.
1.1.Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
Piemēri..ikvienam nemanot pienāk dzīves pievakare. Un tad ir patīkami, ja bez izkalpotās pensijas ir vēl lieks rublis..
- ..ikvienam nemanot pienāk dzīves pievakare. Un tad ir patīkami, ja bez izkalpotās pensijas ir vēl lieks rublis..
2.trans. Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku). Nokalpot.
PiemēriDrēbes tur saimnieka.
- Drēbes tur saimnieka.
- Izkalpojis savu laiku, puisis pa Jurģiem tās atdod atpakaļ..
- Pie viņa neviens nevarēja izkalpot visu gadu.
3.intrans. Kalpot un pabeigt kalpot (kādam).
PiemēriDēls tik ātri velnam izkalpojis.
- Dēls tik ātri velnam izkalpojis.
4.intrans. Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
PiemēriGan gribēju, nevarēju Svešai mātei izkalpot.
- Gan gribēju, nevarēju Svešai mātei izkalpot.
- Aplēkāt, izkalpot kā pēdējais vientiesis, bagāto vēl bagātāku taisīt, bet pašam lāga krekla nav mugurā.
Avoti: 3. sējums