aptekāt
aptekāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
PiemēriKaķēns aptekā visu māju.
2.Apkalpot. Iztapt.
PiemēriNav jau tā [virsnieka] alga tik liela, lai turētu divas trīs kalpones, kas cienīgo aptekā.
Avoti: 1. sējums