aptecēt1
aptecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrans.
1.Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriStraume sadalās un aptek akmenim apkārt.
1.1.trans.
PiemēriMazā upīte aptek taisni pa robežu Kaķīšu zemi..
2.Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) — parasti par ceļu.
PiemēriUzkalniem ceļš aptek apkārt..
3.Aplīt (ar ko).
PiemēriEgles zari aptecējuši ar sveču taukiem.
4.sar. Paiet (par laiku, laika posmu).
Piemēri«Mans laiks ir aptecējis. Bet ja jūs gribētu pastāstīt par to nākošo.. Desmit minūtes es vēl varētu uzkavēties.» [Saka avīzes reportieris.]
Avoti: 1. sējums