aptecēt2
aptecēt -teku, -teci, -tek, pag. -tecēju
1.intrans. Teciņus apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriAptecēt ap pagalmu.
- Aptecēt ap pagalmu.
- Aptecēt galdam apkārt.
- Pinkains suns skraidīja pa vienām durvīm iekšā, pa otrām ārā, meklēdams aptecēja visai mājai apkārt..
- Vīlies viņš [suns] aptecēja tam [motociklam] apkārt, šur tur pavirši piegrūzdams purnu.
2.trans. Teciņus izveidot (loku, apli).
Piemēri..Ješka aptecēja loku ap ragavām un tiem abiem [zēniem].
- ..Ješka aptecēja loku ap ragavām un tiem abiem [zēniem].
3.trans. Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
PiemēriAptecēt slimnieku.
- Aptecēt slimnieku.
- Aptecēt vecmāmiņu.
- «Vienalga, lai kāds arī viņš [dēls] tagad izskatītos, es viņu mīlēšu tāpat kā agrāk. Kā irbe viņu aptecēšu no rīta līdz vakaram ...» [Saka māte.]
- Māriņa vadīja viņa mazo saimniecību.., aptecēdama un appuišodama savu kungu ik uz soļa, tā ka viņam pašam neatlika pāri nekāda darbiņa.
Stabili vārdu savienojumi
- Aptecēt (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli idioma — sar. Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Avoti: 1. sējums