mācītājs
mācītājs -a, v.
Reliģiskā kulta kalpotājs kristiešu baznīcā.
PiemēriLuteriešu mācītājs.
- Luteriešu mācītājs.
- Dievvārdi gāja uz beigām. Mācītājs kancelē bārās laikam par kādu ārlaulības bērnu..
- ..mēs [revolucionāri] iegājām baznīcā un nepacietīgi klausījāmies sprediķi, gaidīdami dievkalpojuma beigas. Likās, ka šoreiz mācītājs runāja ilgāk nekā parasts..
- Uz laukiem kapu svētki bija tā diena, ko dzīvie rīkoja mirušajiem par godu, un mācītājs runāja par augšāmcelšanos un debesu valstību..
- sal. Runā kā mācītājs no kanceles.
- Pie katras baznīcas [Kurzemes hercogistē] bija sava mācītāja muiža ar klaušu zemnieku mājām. Tomēr mācītājmuižas tika ierīkotas ar hercoga vai muižnieku gādību un daļēji bija no pēdējiem materiāli atkarīgas.
- Ļoti izplatīts [mācītāja] ienākumu avots bija tā saucamie mācītāja sieciņi, kurus saskaņā ar vietējām paražām ņēma no draudzes zemnieku mājām kā daļu no baznīcas nodevām.
- «Nu, tad jau tev beigās tikpat cits nekas neatliks, kā ar mani iet pie mācītāja,» Andrs sacīja [meitenei]..
Stabili vārdu savienojumiIet pie mācītāja. Mācītāja muiža.
- Iet pie mācītāja novec. — Doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- Mācītāja muiža vēst. — Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
- Mācītāja pagasts vēst. — Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
- Mācītāja sieciņi vēst. — Nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki.
- Mācītāja tiesa vēst. — Nodevas, ko mācītājs saņēma no savas draudzes locekļiem kā kārtēju ienākumu (līdz 20. gadsimtam).
Avoti: 5. sējums