mācīts
mācīts -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → mācīt.
2.Tāds, kam ir izglītība, zināšanas. Arī izglītots.
PiemēriJautājumus izskaidro šejienes mācītie ļaudis - dakteris, aptiekārs, skolotāji..
2.1.Tāds, kam ir attiecīgā izglītība (par speciālistu, amatnieku u. tml.).
PiemēriLapsastes, kaķastes, ziedastes - tā viņi saukā šīs puķes. Mācītie dārznieki gan tās sauc par košumnātrēm..
2.2.Tāds, kam ir radīts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku). Arī dresēts.
PiemēriMācīts suns.
Avoti: 5. sējums