mācīt
mācīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Sniegt (kādam) informāciju (par ko) tā, lai (viņš) to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
PiemēriMācīt bērnam rakstīt.
Stabili vārdu savienojumiMācīt (kādu) amatā. Mācīt (kādu) darbā.
1.1.Šādā veidā sniegt informāciju (kādam) mācību iestādē, kursos u. tml.
Piemēri..Iva pati jau saldi gulēja, jo astoņos no rīta vajadzēja būt skolā un mācīt mazos nebēdņus.
1.2.Šādā veidā sniedzot informāciju, panākt, ka (kāds) iegūst darba prasmi (parasti amatniecībā).
PiemēriMācīt jaunieti par galdnieku.
1.3.Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
PiemēriMācīt skolā vēsturi.
1.4.Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
PiemēriDarba pienākums un disciplīna visvairāk jāmāca jauniešiem.
1.5.Ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības.
PiemēriMirdza Smithene dzīvē un mākslā mācīja nīst nodevību un melus cilvēku attiecībās, mācīja nesavtību un pašaizliedzību lielu jūtu un lielu mērķu labad.
1.6.Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
PiemēriMācīt zirgu iet pa vagu.
2.Dot padomu, norādījumu, pamācīt.
PiemēriBrīviņu Ješkā sāka pamosties jaunais Brīviņu kungs. Tādi ubagi [radi] gribēja viņu mācīt, no kurienes nauda nāks.
2.1.intrans.
PiemēriViņš atcerējās, kā tēvs mazam bija mācījis: ja tev nāk raudiens, tad lūko iedomāties kaut ko jocīgu.
2.2.Pārmācīt, sodīt.
Piemēri«Kas jūs tā iebiedējis?» Ozols nesaprata. «Tu jau neesi dzirdējis, kā Laiviņš runā zem četrām acīm,» iejaucās kāds večuks. «Tad tā vien skan: nu, es jūs mācīšu, es jums pēdējo zupu izspiedīšu.»
3.Paust (noteiktu uzskatu, atziņu).
PiemēriTeotrasts mācīja, ka telpa ir lietu savstarpējais izvietojums, ķermeņu savstarpējas attiecības.
3.1.Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
Piemēri..veca patiesība māca, ka ienaidnieks ir jo bīstamāks, ja viņš slēpjas aiz laipnības maskas.
3.2.intrans.
PiemēriVisa filozofijas un zinātnes attīstība rāda, ka tikai dialektiskais materiālisms, kas telpu un laiku uzskata par pārtrauktības un nepārtrauktības vienību, māca pareizi..
Avoti: 5. sējums