mācīts
mācīts -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → mācīt.
2.Tāds, kam ir izglītība, zināšanas. Arī izglītots.
PiemēriJautājumus izskaidro šejienes mācītie ļaudis - dakteris, aptiekārs, skolotāji..
- Jautājumus izskaidro šejienes mācītie ļaudis - dakteris, aptiekārs, skolotāji..
- Tija redz savu Jāni kādā tālā pilsētā. Apkārt drūzmējas ļaudis. Jānis.. runā. Visi viņā noklausās ar godbijību, jo viņš ir tai svešā pilsētā kāds augsti mācīts vīrs.
2.1.Tāds, kam ir attiecīgā izglītība (par speciālistu, amatnieku u. tml.).
PiemēriLapsastes, kaķastes, ziedastes - tā viņi saukā šīs puķes. Mācītie dārznieki gan tās sauc par košumnātrēm..
- Lapsastes, kaķastes, ziedastes - tā viņi saukā šīs puķes. Mācītie dārznieki gan tās sauc par košumnātrēm..
- «..neesmu dzirdējis, ka viņam būtu prašana arī tais darbos, kas mācītam mērniekam jāzina.»
- Jaunais saimnieks bija arī mācīts bodnieks.
2.2.Tāds, kam ir radīts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku). Arī dresēts.
PiemēriMācīts suns.
- Mācīts suns.
Avoti: 5. sējums