mācēt
mācēt māku, māki, māk, pag. mācēju; trans.
1.Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
PiemēriMācēt lasīt.
Stabili vārdu savienojumiMācēt (kādu) valodu.
1.1.Prast izturēties (noteiktā veidā).
PiemēriMācēt klusēt.
1.2.Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
PiemēriKaķēns māk lakt pienu.
2.Spēt, varēt.
Piemēri«..ja tu sēdēsi uz mūrīša un visu laiku stāstīsi sev, ka nevari paspert neviena vienīga soļa, tad, tici man, beigās nemācēsi vairs paiet.»
Stabili vārdu savienojumiKo māk.
3.parasti nolieguma teikumos. Zināt.
PiemēriDurvis un logi bija noslēgti. Saimniece vēl nebija atgriezusies no izbraukuma uz laukiem, un arī kaimiņi neko nemācēja pastāstīt.
Stabili vārdu savienojumiKatrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.).
Avoti: 5. sējums