zināt
zināt zinu, zini, zina (retāk zin), pag. zināju; trans.
1.Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
PiemēriZināt drauga adresi.
Stabili vārdu savienojumiZināt kā vienreizvienu.
1.1.intrans.: savienojumā ar nenoteiksmi. Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
PiemēriZināt stāstīt.
1.2.intrans.; savienojumā ar nenoteiksmi. Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
PiemēriZināt palīdzēt.
1.3.Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
PiemēriZināt citam citu.
2.Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko). Arī apzināties (ko).
PiemēriZināt padomu grūtās situācijās.
Stabili vārdu savienojumiNezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt.
3.intrans. Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
PiemēriZināt par vakariņām.
4.parasti pavēles formā. Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
Piemēri..es vakar iepazinos ar mākslinieku... Visās gleznās, zini, jūra un laivas. Bet man jau nu jūra vienreizēji ir patikusi.
Stabili vārdu savienojumiNu, (vai) zini. Zini (arī ziniet) ko.
Stabili vārdu savienojumiDabūt zināt. Dievs (arī Dieviņš) (vien, arī vien to, arī to) zin(a).
Avoti: 8. sējums