Paplašinātā meklēšana

Meklējam zināt.

Atrasts vārdos (303):

Atrasts vārdu savienojumos (19):

Atrasts skaidrojumos (1655):

Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
Ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) sev cilpu kaklā, arī līst cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
(Uz)laist (arī (uz)spert) gaisā (Uz)spridzināt.
Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu. Adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
ieaijāt Aijājot iemidzināt (1).
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
aizdegt Aizdedzināt (2).
Pielaist sērkociņu Aizdedzināt ar sērkociņu.
Pielaist sērkociņu Aizdedzināt ar sērkociņu.
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai. Aizpīpēt.
Laist uguni klāt Aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
Ielaist uguni Aizdedzināt.
Pielaist (arī pielikt) uguni Aizdedzināt.
Pielikt (arī pielaist) uguni Aizdedzināt.
Pielaist (arī pielikt, ielaist sar., piešaut sar., laist klāt, likt klāt) uguni Aizdedzināt.
aizklikstināt Aizklidzināt (1).
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
brūzis Alus darītava. Spirta dedzinātava.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
retorte Aparāts cinka iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā).
Dedzinātie (arī nedzēstie, neveldzētie) kaļķi Apdedzinātie kaļķi.
Nedzēstie (arī dedzinātie, neveldzētie) kaļķi Apdedzinātie kaļķi.
Neveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi Apdedzinātie kaļķi.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
nodarboties Apgūt, pētīt, izzināt (ko).
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piemēram, izdevumus, zaudējumus).
apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu citu domas.
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi.
atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam. Pielīdzināties.
dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
izjust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas).
sajust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas). Izjust (1).
dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
Literārā valoda Apzināti izkopta un normēta valodas forma.
Literārā valoda Apzināti izkopta un normēta valodas forma.
Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana.
mānīt Apzināti izturēties negodīgi. Arī krāpt.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
Jaukt galvu (arī prātu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
Jaukt prātu (arī galvu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
apmānīt Apzināti maldināt. Piemānīt.
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus. Apkrāpt.
Laist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
Palaist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
Laist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko). Nevēlēties zināt (ko).
Stāvēt pāri Apzināti neievērot, ignorēt.
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
Tīšu prātu, arī tīšā prātā Apzināti, ar nodomu, tīšām.
Tīšu prātu, arī tīšā prātā Apzināti, ar nodomu.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
Ar nodomu Apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
atzīt Apzināties (ko) un apliecināt.
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
Zināt mēru Apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Zināt mēru Apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Atrast sevi Apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
justies Apzināties sevi (par ko).
atjaust Apzināties, atskārst, aptvert.
izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
atcerēties Apzināties, zināt.
nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats. Arī jēdziens.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums. Arī zināšanas, izpratne. Jēga (2).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
Sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus rokā (arī kopā) Ar grūtībām izdibināt, izzināt.
Sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus kopa (arī roka) Ar grūtībām izdibināt, izzināt.
Sadabūt (biežāk sadzīt) galus (rokā, arī kopā) Ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (kā) esamību, iespējamību.
atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
rokraksts Ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē).
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu. Arī kaltēt (1).
Samesties (ar) acīm Ar skatieniem sazināties.
saskatīties Ar skatieniem sazināties.
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu). Ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru. Ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu. Veltnēt.
sarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
atārdīt Ārdot atdalīt. Ārdot samazināt. _imperf._ Ārdīt nost.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
līmenis Aspekts (zinātniskajā analīzē).
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
nolīdzināties Atdot parādu, atlīdzināt zaudējumu (kādam).
atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.). Atspirdzināt (ķermeni, organismu).
konstatēt Atklāt, izzināt. Ievērot, arī noteikt.
honorārs Atlīdzība par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu. Atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā. Atsvaidzināties.
atklāt Atrast, uziet pētījumu, meklējumu rezultātā (ko jaunu, nezināmu). Konstatēt, secināt, uzzināt (ko jaunu zinātnisku pētījumu rezultātā).
No acīm nolasīt Ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
iespirdzināt Atspirdzināt.
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
dārzeņkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
dārzkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
zemkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
pētniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei (parasti zinātnē). Attiecīgā cilvēka darbības nozare.
audzēt Audzināt (1).
mentors Audzinātājs, padomdevējs.
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās. Izaudzināt (1).
ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir ietvertas daudzas specialitātes.
akadēmija Augstākā valsts zinātniskās pētniecības iestāde.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
ieauklēt Auklējot iemidzināt bērnu miegā.
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
saauroties Aurojot sazināties.
mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
leģendārs Bieži minēts, daudzināts. Plaši pazīstams.
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
atklāt Būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt.
(Būt) gudrā prātā Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt gudrā prātā, arī būt pie pilna prāta Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Būt pie pilna saprāta (arī prāta), arī pie pilnas saprašanas Būt spējīgiem apzināti domāt, rīkoties.
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi (1). Saistīt, valdzināt.
vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
apsvilināt Cepot apdedzināt.
Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai). Arī poza (1).
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonis.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt. Nežēlīgs ekspluatators.
sačivināties Čivinot sazināties.
sačukstēties Čukstus sazināties.
ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas.
dabzinātnes Dabaszinātnes.
Dabas zinātnes Dabaszinātnes.
dabzinātnieks Dabaszinātnieks.
naturālists Dabaszinātnieks.
dabzinātnisks Dabaszinātnisks.
antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību.
hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
Ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
atslogot Daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
sazināšanās Darbība --> sazināties.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
izlīdzinātājs Darītājs --> izlīdzināt.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
reizinātājs Darītājs --> reizinātnāt.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt.
doktors Dažās valstīs - viens no zinātniskajiem grādiem. Persona, kam piešķirts šis grāds.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
svilināt Dedzināt (1).
kurināt Dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu.
Dedzināt eglīti Dedzināt svecītes eglītē.
Dedzināt eglīti Dedzināt svecītes eglītē.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
apzināts Divd. --> apzināt.
atspirdzinošs Divd. --> atspirdzināt.
mazināms Divd. --> mazināt.
pamazināts Divd. --> pamazināt.
reizināms Divd. --> reizināt.
salīdzināms Divd. --> salīdzināt.
salīdzinot Divd. --> salīdzināt.
sasprindzināts Divd. --> sasprindzināt.
smidzināms Divd. --> smidzināt.
stindzinošs Divd. --> stindzināt.
zināms Divd. → zināt.
zinošs Divd. → zināt.
izlīdzinošs Divd.--> izlīdzināt.
līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā.
konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
nodrupt Drūpot samazināties apmēros.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
nodzerties Dzerot mazināt slāpes. Arī padzerties.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu. Šūpuļdziesma.
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari). Vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme.
pieecēt Ecējot pielīdzināt.
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli. Attiecīgais mācību priekšmets.
magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu deg maisījumu.
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā).
pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare, galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
izglāstīt Glāstot viscaur izlīdzināt.
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu. Glaužot viscaur izlīdzināt.
pieglaust Glaužot pielīdzināt (parasti matus).
uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābstīt (2).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
nogrābstīt Grābstot nolīdzināt.
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābāt (2).
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Griba radīt, radīšanas griba.
nogriezt Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus).
apgriezt Griežot saīsināt, nolīdzināt.
apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
Sadzīt (retāk (sa)dabūt)) galus rokā (arī kopā) Grūtībām izdibināt, izzināt.
Sadzīt (retāk sadabūt) galus (rokā, arī kopā) Grūtībām izdibināt, izzināt.
klunkšķināt Guldzināt (1).
Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas dabaszinātnisko nozaru kopums, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā sastāvdaļas un teritoriālos dabas kompleksus.
Reālā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas temperatūru (dabaszinātnēs līdz 19. gadsimta sākumam).
intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
Uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
Uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
Ietaisīt uguni Iededzināt, uzdedzināt uguni.
Ietaisīt (arī uztaisīt) uguni Iededzināt, uzdedzināt uguni.
Uztaisīt (arī ietaisīt) uguni Iededzināt, uzdedzināt uguni.
aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
iepazīties Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
ieklikstināt Ieklidzināt.
Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
Dot pūrā līdz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
Iedot pūrā līdz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
Iedot pūrā lidz(i) Iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.).
ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību).
iešūpot Iemidzināt (piemēram, par maigām, ritmiskām skaņām).
iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekladzināties.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
iesmidzināties Iesākt smidzināt. Īsu brīdi smidzināt.
aizsvilināt Iesākt svilināt. Aizdedzināt.
iežadzināties Iesākt žadzināt un tūlīt apklust.
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
Turēt gūstā Ietekmēt, valdzināt.
Turēt gūstā Ietekmēt, valdzināt.
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
puscena Ievērojami samazināta cena.
aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
izmidzināties Ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi).
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
savārdzināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt. Ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim).
izkladzināties Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
izžadzināties Ilgāku laiku, daudz žadzināt.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt. Ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt. Arī izkalpināt.
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1).
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2).
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3).
mirdzināties Ilgstoši, intensīvi mirdzināt (1).
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
noguldzināt Īsu brīdi guldzināt un pārstāt guldzināt.
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
noklaudzināt Īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt.
nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un pabeigt mirdzināt.
pamirdzināt Īsu brīdi mirdzināt.
nomirdzināties Īsu brīdi mirdzināties un pārstāt mirdzināties.
nožadzināt Īsu brīdi žadzināt un pārstāt žadzināt.
nožvadzināt Īsu brīdi žvadzināt un pabeigt žvadzināt.
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
izaudzēt Izaudzināt (1).
iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko). Arī izmācīt.
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem. Arī izvest.
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par ekonomiskām parādībām).
korifejs Izcils (zinātnes, mākslas) darbinieks.
imams Izcils musulmaņu zinātnieks.
skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks. Ģēnijs.
degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
izklikstināt Izklidzināt.
izlīdzināt Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu).
izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko).
nogludināt Izlīdzināt (piemēram, pretrunas, ne saskaņas).
iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko). Apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
iztaisnoties Izlīdzināties (piemēram, par audumu).
nolīdzināties Izlīdzināties (piemēram, par ierindu).
izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.).
sprādzēt Izmantojot sprādzi (1), savienot vai atvienot (ko), arī palielināt vai mazināt (kā) spriegumu.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
apgūt Izpētīt un pārzināt (piemēram, plašu materiālu).
apzināt Izpētīt un pārzināt.
izkliedēt Izplatot gaismu, samazināt vai novērst (tumsu).
pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) - par uguni.
iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
apzināties Izprast, apzināti izjust. Zināt.
Iekarot sirdi (arī sirdis) Izraisīt dziļas simpātijas, savaldzināt.
Iekarot sirdi Izraisīt dziļas simpātijas, savaldzināt.
atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku. Pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
dilt Izsīkt, mazināties (piemēram, par spēku).
izmiglot Izsmidzināt.
litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu.
izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu. Jautājums (1).
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām). Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
Ostīt gaisu Izzināt apstākļus, situāciju.
Ostīt gaisu Izzināt apstākļus, situāciju.
Spert soli Izzināt ko vairāk.
Spert soli Izzināt ko vairāk.
ieskatīties Izzināt, apjaust.
iepazīt Izzināt, izpētīt, arī uzzināt.
iepazīties Izzināt, izpētīt, arī uzzināt.
izburt Izzināt, izsecināt.
ņemt Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus).
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt. Dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu).
apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
kamikadzes Japāņu lidotāji (otrajā pasaules karā), kas apzināti devās nāvē, ietriecoties uzbrukuma mērķī ar savu lidmašīnu.
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē). Novitāte.
progresīvs Jauns, moderns. Tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā).
novitāte Jaunums (mākslā, zinātnē, ražošanā). Arī jauninājums.
Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Ko (tev, jums, viņam) vajag Jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kas jauns? Jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus). Arī uzzināt.
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
ikonogrāfija Kādas personas attēlu vai sižeta sistemātiska pētīšana un aprakstīšana. Attiecīgā mākslas zinātnes nozare.
pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
filozofija Kādas zinātņu nozares metodoloģiskie principi.
kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt.
atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko). Atstrādāt.
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
Militārā zinātne Kara zinātne.
karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku.
piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to).
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
sakaukties Kaucot sazināties (par dzīvniekiem).
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu).
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi.
kinozinātnieks Kinozinātnes speciālists.
nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
sakladzināties Kladzinot sazināties.
saklaigāties Klaigājot sazināties.
saklaudzināties Klaudzinot sazināties.
izklausīt Klausoties izzināt, pārbaudīt.
noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus).
saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
saklauvēties Klauvējot sazināties.
sisties Klauvēt, klaudzināt.
izkliedēt Kliedējot samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
sabubināties Klusi runājot, sazināties.
sadudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runājot, sazināties.
nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
kristies Kļūt lēnākam, samazināties (par kā ātrumu, intensitāti).
pielīdzināties Kļūt līdzīgam (ar ko), līdzvērtīgam (kam). Līdzināties.
izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni). Samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
padilt Kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā).
sažņaugties Kļūt tādam, kurā ir, parasti ievērojami, sasprindzināti muskuļi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām).
Nākt zināmam Kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
Nākt zināmam Kļūt zināmam. Tikt uzzinātam.
saspringt Kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli). Sasprindzināties (3).
saspringt Kļūt, parasti psihiski, aktīvam, koncentrētam. Sasprindzināties (2).
objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
pētīt Konstatējot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko), uzzināt (ko).
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
atklāt Konstatēt, pamanīt, ievērot, uzzināt (ko nepamanītu, nezināmu).
zināties Kopīgi darboties, rīkoties. Arī sazināties.
Vannas krāsns Krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos. Arī atsauksme. Attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
Arhitektūras piemineklis Kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
pieķemmēt Ķemmējot pieglaust, pielīdzināt.
saķiķināties Ķiķinoties sazināties.
pārvaldīt Labi zināt (ko) un prast izmantot (to) savā darbībā.
auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
pusvācietis Latvietis (parasti bagāts), kas cenšas līdzināties vāciešiem.
zootehnika Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu.
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
šļūkt Līdzināt ar šļūci.
strīķēt Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām.
pārlīdzināt Līdzināt vēlreiz, no jauna.
iedzimt Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības.
Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
Sava veida Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
atgādināt Likties līdzīgam, līdzināties (kam).
Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
Asociatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
Komutatīvais likums Likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes).
neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību.
lāsot Līņāt, smidzināt.
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
Literatūras kritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu. Literatūrkritika.
literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu. Literatūras kritika.
poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūras teorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūras vēsture.
Literatūras vēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūrvēsture.
rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainistika.
rainistika Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainoloģija.
literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists. Literatūras zinātnieks.
Literatūras zinātnieks Literatūrzinātnes speciālists. Literatūrzinātnieks.
literāts Literatūrzinātnieks.
izlolot Lolojot izaudzināt.
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
Kā (savus, retāk rokas) piecus pirkstus Ļoti labi (pazīt, zināt).
Ka (savus, retāk rokas) piecus (retāk desmit) pirkstus Ļoti labi (pazīt, zināt).
Kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus Ļoti labi (pazīt, zināt).
Zināt kā vienreizvienu Ļoti labi zināt.
Zināt kā vienreizvienu Ļoti labi zināt.
Zināt kā (savus) piecus pirkstus Ļoti labi zināt.
inkvizitors Ļoti nežēlīgs cilvēks. Mocītājs, spīdzinātājs.
kapitāldarbs Ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs). Kapitāls darbs.
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko). Veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
mikrofotokopija Ļoti samazināta (kā) fotokopija.
mikrokopija Ļoti samazināta (kā) kopija.
mikrofilma Ļoti samazināta (parasti teksta, attēla) fotoreprodukcija.
izdilt Ļoti samazināties apmēros (par muskuļiem).
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
(Visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
(Visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
(Visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
Bez dvašas (biežāk elpas) Ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
Bez elpas (retāk dvašas) Ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
krampjains Ļoti sasprindzināts (par kustībām, ķermeņa stāvokli).
sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
drudžains Ļoti straujš, sasprindzināts (par norisi, stāvokli). Pārmērīgi steidzīgs (par darbību).
Klausīties (ar) abām ausīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties.
Klausīties (ar) abām ausīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties.
Klausīties (ar) abām ausīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties.
Raudzīties (arī skatīties) ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti raudzīties.
Skatīties (ar) abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
Skatīties (ar) abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
Skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
(Ar) aizturētu elpu Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti.
(Ar) aizturētu elpu Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti.
primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs. Arī apzināti vienkāršots.
vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu).
heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm. Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu. Uzturzinātne.
fideisms Mācība, pēc kuras reliģiskā ticība ir pārāka par zinātnisko izziņu, prātu.
Lasāmā grāmata Mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti.
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
nodarboties Mācīt, audzināt, arī ietekmēt (kādu).
nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
samāties Mājot sazināties.
kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pētī kinomākslu.
kritika Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas darbu, tās procesu analīzi un vērtēšanu.
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
darbs Mākslinieka vai zinātnieka radošās darbības rezultāts.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus. Mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
ost Manīt, uzzināt (ko). Arī jaust.
izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas).
ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
samauties Maujot sazināties.
raukt Mazināt (apjomā).
nivelēt Mazināt (kā) atšķirības.
plicināt Mazināt (kāda) īpašumu. Mazināt kādam (materiālās vērtības).
tērēt Mazināt (kādu materiāla, vielas kopumu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai.
tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
deldēt Mazināt (pārdzīvojumu, nelaimi, slavu, vainu u. tml.).
vājināt Mazināt (piemēram, fiziskos spēkus).
ieskrambāt Mazināt (piemēram, slavu, godu).
aptumšot Mazināt (prieku, laimi u. tml.).
atdzesēt Mazināt (sajūsmu, prieku u. tml.). Atvēsināt.
apcirpt Mazināt īpatnības.
deldēt Mazināt, arī likvidēt, iznīcināt.
demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
raukties Mazināties (apjomā, daudzumā).
dilt Mazināties (apmēros, daudzumā).
sīkt Mazināties (apmēros, daudzumā).
dilt Mazināties (par attālumu līdz vietai, uz kuru virzās).
atlaisties Mazināties (par salu, nokrišņiem).
zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
apmigloties Mazināties redzes, uztveres spējai (par acīm).
rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu). Mazināties (par kā skaitu, daudzumu).
rukt Mazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem.
plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
atlaisties Mazināties, atslābt (par dusmām).
zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju).
aptumšoties Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.).
sīkt Mazināties, zust (piemēram, par spēku).
Pielāpīt paģiras Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras.
pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
pieremdināt Mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti.
pakristies Mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu).
padeldēt Mazliet, daļēji samazināt (piemēram, parādu).
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
šņakarēt Meklēt. Arī uzzināt, okšķerēt.
mērīties Mērījot salīdzināt (ar ko) auguma garumu. Mērījot salīdzināt (ar ko auguma garumu).
samērīt Mērījot salīdzināt (vienu ar otru, citu ar citu).
samērīties Mērījot salīdzināt augua garumu (vienam ar otru, citam ar citu).
izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
nomērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
Kartogrāfiskā metode Metode ģeogrāfisko karšu izmantošanai parādību zinātniskā analīzē, izziņā un prognozēšanā.
mežzinātnieks Mežzinātņu speciālists.
kontraposts Miera un kustības izlīdzinātība stāvoša cilvēka attēlojumā tēlotājā mākslā.
nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu).
bārstīt Mirdzināt, zibināt (piemēram, starus).
nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu). Nosmidzināt.
samirkšķināties Mirkšķinot sazināties.
dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
samurmināties Murminot sazināties.
Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
Mūzikas vēsture Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūziku tās attīstībā.
obskurantisms Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonība.
reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju. Racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
instinkts Neapzināta tieksme. Nojauta.
stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
Stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
Stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
nodzerties Nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
terakota Neglazēts keramikas izstrādājums no apdedzināta krāsaina māla.
aizmirst Neiedomāties, neapzināties, nepaturēt prātā (piemēram, pienākumu, pasākumu). Atstāt novārtā. Neievērot.
piemirst Neiedomāties, neapzināties. Atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
neizzināmība Neiespējamība izzināt (reālo īstenību, tās parādības).
epigonis Neievērojams, ne talantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas sekotājs.
paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm. Uzsmidzināt (1).
paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt. Arī pavizināties.
padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
paklidzināt Neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem).
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt.
paspīdzināt Neilgu laiku, mazliet spīdzināt.
pavārdzināt Neilgu laiku, mazliet vārdzināt.
pažadzināt Neilgu laiku, mazliet žadzināt.
pažvadzināt Neilgu laiku, mazliet žvadzināt.
apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
Ne bū (arī bī), ne bē Nekā (parasti nesaprast, nezināt).
Nezināt (arī nesaprast) ne rīta, ne vakara Neko nezināt (arī nesaprast).
Nezināt ne rīta, ne vakara Neko nezināt.
kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
ievilkt Nepaveikt laikā (darbu, pasākumu). Ieildzināt.
nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu. Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
aizmirst Nesajust, neapzināties, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst uzmanību (kam) - pārdzīvojumu, notikumu ietekmē.
Ielīst dvēselē Nesmalkjūtīgi izzināt (kāda) slēptākās jūtas, domas.
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
Nezināt (retāk zināt), kur grūst Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
Nezināt (retāk zināt), kur grūst Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
Nezināt, kur dēties Nezināt, kur palikt, patverties.
rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
Mākslīgs lietus No laistīšanas ierīces izsmidzināts ūdens.
keramika No māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi.
nosapņot No sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem.
sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju. Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
nosvilināt Nodedzināt (1).
nosvilināt Nodedzināt (2).
nosvilināt Nodedzināt (4).
patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
nogrudzināties Nogrudzināt (3).
samanīt Nojaust, noprast. Arī saprast, apzināties.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
neapzināts Nol. divd. --> apzināt.
neaudzināts Nol. divd. --> audzināt.
neizzināms Nol. divd. --> izzināt.
nesalīdzināms Nol. divd. --> salīdzināt.
nezināms Nol. divd. --> zināt.
nostrīķēt Nolīdzināt ko beramu līdz ar (trauka) malām.
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas). Samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
aizpūst Nolīdzināt, piepildīt (ko) - par smiltīm, sniegu u. tml.
Dedzināt līdumu Nolīstā līdumā dedzināt krūmus, kokus.
Dedzināt līdumu Nolīstā līdumā dedzināt krūmus, kokus.
aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi. Aptumšot.
noraut Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas). Arī samazināt.
tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē salīdzinātājs. Arī tāpat [1] (8).
tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
atsauce Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml., parasti zinātniskos tekstos).
izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.). Nodot.
vērtēt Noskaidrot, konstatēt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml. Arī izzināt.
nosmidzināties Nosmidzināt (1).
nopūst Nosmidzināt (ar ko).
nomiglot Nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
nomirdzināt Nosmidzināt (par lietu).
nomargot Nosmidzināt (par lietu). Nomirgot (2).
klinkers Noteiktā temperatūrā apdedzināts un saķepis kaļķakmens līdz ar dažām citām izej vielām (cementa iegūšanai).
virziens Noteiktu īpatnību, pazīmju kopums, kas raksturīgs (kādas sabiedriskas sistēmas, piemēram, zinātnes) atsevišķai daļai.
observēt Novērot (ko, parasti zinātnē).
aizvairīt Novērst (domas). Samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi.
pielīdzināt Novērtēt par līdzīgu, līdzvērtīgu (kam). Arī salīdzināt.
asociācija Organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
forsēt Paātrināt, pastiprināt, sasprindzināt.
primitivizēt Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu. Arī apzināti vienkāršot (ko).
noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml. Izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
pagarināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli). Paildzināt (1).
pagarināt Padarīt ilgāku (laikposmu). Paildzināt (2).
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
pietuvināt Padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu).
atbrīvot Padarīt mazāk sasprindzinātus (muskuļus).
diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt. Mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
nolīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā. Izlīdzināt.
aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu. Vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
Iedot prātu Padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
Iedot prātu Padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
doktors Padomju Savienībā - augstākais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
kandidāts Padomju Savienībā - pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku).
prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu).
pastiept Paildzināt (laiku, laikposmu).
izstiept Paildzināt (norisi, darbību).
Vilkt (arī ievilkt, stiept) garumā Paildzināt, palēnināt.
Ievilkt garuma Paildzināt, palēnināt.
Stiept (arī vilkt) garumā Paildzināt, palēnināt.
Vilkt (arī stiept) garumā Paildzināt, palēnināt.
pavilkt Paildzināt, pavilcināt.
noildzināt Paildzināt. Arī aizkavēt.
pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
pavilkties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
Vilkties (arī ievilkties, stiepties) garumā Paildzināties, palēnināties.
Ievilkties (arī vilkties, stiepties) garumā Paildzināties, palēnināties.
Stiepties (arī (ie)vilkties) garumā Paildzināties, palēnināties.
Vilkties (arī stiepties) garumā Paildzināties, palēnināties.
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
aizsāpēt Pakāpeniski mazināties, aprimt, izgaist (par sāpēm).
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu.
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai. Arī savaldzināt.
gūstīt Pakļaut savai varai, valdzināt.
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi.
Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
minimalizēt Pamazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
paokšķerēt Pameklēt, pārmeklēt (parasti, lai ko uzzinātu).
izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.
uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms. Gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
mocīt Panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas. Arī spīdzināt.
izspiest Panākt, ka (ko) atklāj, izpauž. Tirdot, prašņājot uzzināt.
aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot). Iemidzināt.
izdabūt Panākt, ka pasaka. Izzināt (ko no kāda).
aizdedzināt Panākt, ka sāk degt. Iededzināt.
aizmidzināt Panāktāka aizmieg (šūpojot, dziedot u. tml.). Iemidzināt.
pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba.
papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
nobriest Par mākslas, zinātnes darbiem.
liels Par mākslu, zinātni, arī par sportu.
ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
norasināt Pārklāt ar rasu. Pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem. Arī apsmidzināt.
modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem).
pārraudzīt Pārzināt un uzraudzīt (piemēram, kā stāvokli, darbību).
pazīt Pārzināt, izprast (ko), būt ar pieredzi (par ko).
skate Pasākums, kura mērķis ir publiski demonstrēt (kā, piemēram, mākslas darbu, zinātnes un tehnikas sasniegumu, priekšmetu) kopumu; publiskai demonstrēšanai izvietotais (kā) kopums. Arī izstāde.
palūkot Paskatoties noskaidrot, uzzināt.
paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt. Palūkot (1).
pamiglot Pasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
pasijāt Pasmidzināt (par lietu).
lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu). Atalgot.
noplicināt Patērējot (ko), samazināt (kādu kopumu).
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā. Būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
atvieglot Pavājināt, samazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
reizinājums Paveikta darbība rezultāts --> reizināt. Skaitlis, ko atrod reizināšanas rezultātā.
apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
iededzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iededzināt (2).
izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (1).
izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (2).
pabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (1).
pabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (2).
padārdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padārdzināt.
paildzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (1).
paildzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (2).
pamazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (1).
pamazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (2).
pielīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt (1).
pielīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt (2).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (1).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (2).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (3).
sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt (4).
sadārdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sadārdzināt.
salīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt.
samazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samazināt (1).
samazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samazināt (2).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (1).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (3).
sastrēdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēdzināt.
smidzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> smidzināt (2).
uzbiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbiezināt.
uzsmidzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsmidzināt (2).
diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības. Paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību. Pakļaut (ko) degradācijai.
noplakt Pazemināties, arī samazināties (parasti par parādībām dabā).
pašrašanās Pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas.
aspirantūra Pedagoģisko un zinātnisko kadru speciāla sagatavošana augstskolās vai zinātniskās pētniecības institūtos. Attiecīgā iestādes nodaļa.
Pieķert sevi Pēkšņi apzināties (piemēram, sava psihisko stāvokli).
attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.). Iedomāties, izdomāt (kas darāms).
izdzirdēt Pēkšņi uzzināt (ko runātu).
atklājums Pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts.
Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
Pienākuma apziņa Personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos.
izpētīt Pētījot pilnīgi izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
noskaidrot Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam.
rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
disputēt Piedalīties disputā, zinātniskā strīdā.
asimilēt Pielīdzināt (kādu valodas skaņu) sev (par valodas skaņām).
līdzināt Pielīdzināt (kam), salīdzināt (ar ko).
asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
pierullēt Pielīdzināt, nogludināt (parasti augsni) ar veltni. Pievelt.
asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu).
asimilēties Pielīdzināties (citai tautai, cilvēku grupai), saplūst (ar citu tautu, cilvēku grupu).
asimilēties Pielīdzināties (citai valodas skaņai) - par valodas skaņām.
maskulinizēties Pielīdzināties vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
pārvīrietiskoties Pielīdzināties vīrietim (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdedzināt.
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka uzreiz degt (uguns). Iededzināt (1).
konvencija Pieņēmums, nosacīta vienošanās (parasti zinātnē, mākslā).
aizlīdzināt Piepildīt un nolīdzināt. _imperf._ Līdzināt ciet.
piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
atšķaidīt Pievienojot ko lieku, samazināt (kā) koncentrētību, organizētību.
Līdz pēdējam sīkumam Pilnīgi (piemēram, zināt, atcerēties).
Līdz pēdējam sīkumam Pilnīgi (piemēram, zināt, atcerēties).
izprast Pilnīgi izzināt un saprast.
izdzēst Pilnīgi nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, pēdas, sliedes).
pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu). Prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam. Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi.
Arhitektūras piemineklis Pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
reizināms Pirmais no diviem reizinātājiem.
piekārtot Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs.
noplanēt Planējot nolīdzināt.
olimpiāde Plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē). Arī plašs konkurss, plaša skate.
Populāri zinātnisks, retāk zinātniski populārs Populārzinātnisks.
Populāri zinātnisks, retāk zinātniski populārs Populārzinātnisks.
pārvaldīt Prast (valodu) tā, ka (tajā) var brīvi sazināties.
radītprieks Prieks radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); prieks radīt, radīšanas prieks.
studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam). Mets, uzmetums, skice.
priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas. Handikaps.
handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas.
strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai. Virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju.
problemātika Problēmu kopums (piemēram, kādā zinātnes nozarē, darbības jomā).
audzināšana Process, darbība --> audzināt (1). Attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
audzināšana Process, darbība --> audzināt (2).
audzināšana Process, darbība --> audzināt (3).
izziņa Process, paveikta darbība --> izzināt (2). Faktu, datu apkopojums.
uzziņa Process, paveikta darbība --> uzzināt.
izziņa Process, rezultāts --> izzināt (1).
pārziņa Process, stāvoklis --> pārzināt (2).
robots Programmējams automāts, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka darbību.
kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Nesaprotams, juceklīgs.
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai. Kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
griba Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.
orators Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem. Lekcija, referāts.
purvzinātnieks Purvzinātnes speciālists.
izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
uzpūst Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā).
aizpūst Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.). Aizputināt (1).
aizputināt Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas).
revolucionizēt Radikāli, būtiski izmainīt (ko kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.).
revolūcija Radikāls pavērsiens, būtiskas izmaiņas (kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.)
čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām). Žadzināt.
izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
amatnieciskums Radošas ierosmes, arī talanta, meistarības trūkums (parasti mākslā, zinātnē).
tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
klasika Rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
rakums Rakšanas darbi, ko veic kādā, parasti zinātniskā, nolūkā.
izrakumi Rakšanas darbi, ko veic parasti zinātniskos nolūkos. Rezultāts --> izrakt (2).
reaģents Reakcijas viela, ko (parasti) izmanto zinātniskajā pētniecībā.
aizvizināties Refl. --> aizvizināt.
apdedzināties Refl. --> apdedzināt (2).
apsmidzināties Refl. --> apsmidzināt.
atspirdzināties Refl. --> atspirdzināt.
atveldzināties Refl. --> atveldzināt (1).
atveldzināties Refl. --> atveldzināties (2).
iespirdzināties Refl. --> iespirdzināt. Atspirdzināties.
izlīdzināties Refl. --> izlīdzināt (1).
izlīdzināties Refl. --> izlīdzināt (2).
izsmidzināties Refl. --> izsmidzināt. Tikt izsmidzinātam.
mazināties Refl. --> mazināt (1).
mazināties Refl. --> mazināt (2).
nolīdzināties Refl. --> nolīdzināt (1). Tikt nolīdzinātam.
paildzināties Refl. --> paildzināt (1). Tikt paildzinātam.
paildzināties Refl. --> paildzināt (2). Tikt paildzinātam.
pamazināties Refl. --> pamazināt (1). Tikt pamazinātam.
pamazināties Refl. --> pamazināt (2). Tikt pamazinātam.
pielīdzināties Refl. --> pielīdzināt (1). Tikt pielīdzinātam.
sabiezināties Refl. --> sabiezināt (1). Tikt sabiezinātam.
sabiezināties Refl. --> sabiezināt (2). Tikt sabiezinātam.
sabiezināties Refl. --> sabiezināt (3). Tikt sabiezinātam.
sabiezināties Refl. --> sabiezināt (4). Tikt sabiezinātam.
samazināties Refl. --> samazināt (1): tikt samazinātam.
samazināties Refl. --> samazināt (2). Tikt samazinātam.
sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt (1). Sasprindzināt sava ķermeņa muskuļus, muskuļaudus.
sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt (2). Tikt sasprindzinātam.
sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt (3). Tikt sasprindzinātam.
spirdzināties Refl. --> spirdzināt.
uzspridzināties Refl. --> uzspridzināt. Tikt uzspridzinātam.
veldzināties Refl. --> veldzināt (1). Tikt veldzinātam.
veldzināties Refl. --> veldzināt (2). Tikt veldzinātam.
vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
Kāpināt skaitli kubā Reizināt skaitli ar sevi divas reizes.
Kāpināt skaitli kubā Reizināt skaitli ar sevi divas reizes.
Kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē Reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
Kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē Reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
Kāpināt skaitli kvadrātā Reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
Kāpināt skaitli kvadrātā Reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
Kāpināt skaitli kvadrātā Reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piemēram, ar kādu skaitli).
izreizināt Reizināt un pabeigt reizināt.
sarieties Rejot sazināties (parasti par suņiem).
modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
ugunsapbedījums Reliģiskā rituālā sadedzināta mirušā apbedījums.
atspirdzinājums Rezultāts --> atspirdzināt, atspirdzināties.
atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt. Šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta. Atšķaidīta viela.
atveldzinājums Rezultāts --> atveldzināt (1), atveldzināties (1).
atveldzinājums Rezultāts --> atveldzināties (2), atveldzināties (2).
spirdzinājums Rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties. Tas, kas spirdzina.
uzsmidzinājums Rezultāts --> uzsmidzināt (1).
palīdzība Rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu. Rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
palīdzēt Rīkoties, darboties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
dungot Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem).
dungot Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko).
padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem).
Robežu zinātne Robežzinātne.
Robežu zinātne Robežzinātne.
sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt. _imperf._ Rušināt ciet.
Garīgā kultūra Sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu
Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu.
Humanitārās zinātnes Sabiedriskās zinātnes.
kondensēt Sabiezināt, sablīvēt (vielu). Koncentrēt (3).
saburs Sabiezināta alvejas lapu sula.
pieplacināt Sablīvēt; arī pielīdzināt.
ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku.
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml. (piemēram, par kādu faktu, tematu).
autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
sasvilināt Sadedzināt.
propedeitika Sagatavošanas nodarbību kopums, ievads (kādā zinātnes nozarē).
paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus. Arī priekšzīmīga saimniecība.
saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs. Tāds, kas pamatojas uz dabaszinātnēm.
literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
praktisks Saistīts ar praksi (2), tai raksturīgs. Saistīts ar kādas zinātnes nozares teorētisko atzinumu un secinājumu izmantošanu praksē.
purvzinātnisks Saistīts ar purvzinātni, tai raksturīgs.
tiesībzinātnisks Saistīts ar tiesību zinātni, tai raksturīgs.
humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku, šīm zinātnēm raksturīgs.
zinātnisks Saistīts ar zinātni, tai raksturīgs.
zinātniecisks Saistīts ar zinātniecību, tai raksturīgs. Scientioloģisks.
Akls ierocis (kā rokās) Saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
Akls ierocis (kā) rokās Saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
Labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju. Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Manīgs deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Manīgs deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
Smalks (arī labs) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
(Ir) uz sirds Saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
Pirmā dzirdēšana Saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
Nevar izspiest ne plika vērdiņa Saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
Nevar izspiest ne plika vērdiņa Saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
Acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) Saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā). Saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Kājas (pašas) nes Saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien.
Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
Ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
Acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
Acis sprāgst (arī kāpj, lec) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) Saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu, slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties.
ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti.
salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma sastāvdaļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
sastatīt Salīdzināt (ko, parasti krasi, atšķirīgu).
Vilkt paralēles (starp ko) Salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
Vilkt paralēles (starp ko) Salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību. Šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
Salīdzināt pulksteņus Salīdzināt pulksteņu rādījumus.
Nostādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu.
Stādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu. Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība.
Akls ierocis (kā rokās) Salta par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
atalgot Samaksāt, atlīdzināt (parasti par darbu).
apcirpt Samazināt (apjomā).
saraukt Samazināt (apjomā). Arī sašaurināt, saīsināt.
relaksēt Samazināt (centrālās nervu sistēmas, muskulatūras) sasprindzinājumu. Samazināt (psihes) stresu (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.).
paplucināt Samazināt (kā, parasti cilvēku grupas) skaitu, apjomu.
saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piemēram, atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
sašaurināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) šķērsgriezuma laukumu, arī attālumu starp kādiem šī laukuma punktiem. Samazināt (kā, parasti priekšmeta) platumu.
tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
pierauties Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu.
sašaurināt Samazināt (kā) apjomu. Samazināt (kā) nozīmīgumu, ietekmīgumu.
sašaurināt Samazināt (kā) daudzumu, lielumu u. tml.
aizēnot Samazināt (kā) nozīmi (par faktu, notikumu, pārdzīvojumu).
reducēt Samazināt (kā) oksidēšanas pakāpi.
izretināt Samazināt (kādu cilvēku grupu), nogali not, ievainojot, saņemot gūstā (parasti karā).
atņemt Samazināt (kādu lielumu par noteiktu daļu).
saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu.
atlaist Samazināt (maksājumu, summu).
reducēt Samazināt (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu.
novājināt Samazināt (piemēram, uzticību, ietekmi).
saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
saīsināt Samazināt attālumu starp sākuma un beigu punktu (parasti kustībai).
ierēvēt Samazināt buras platību (piemēram, buru satinot).
nolaist Samazināt cenu, maksājumu u. tml. (par kādu daļu).
atslābināt Samazināt intensitāti, ātrumu.
izretināt Samazināt koncentrāciju (parasti gāzei).
Samazināt (arī palēnināt) gaitu Samazināt kustības ātrumu.
Palēnināt (arī samazināt) gaitu Samazināt kustības ātrumu.
Samazināt (arī palēnināt) gaitu Samazināt kustības ātrumu.
ierobežoties Samazināt savus izdevumus.
saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē).
atņemt Samazināt, arī likvidēt
nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību.
apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu.
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību).
ierobežot Samazināt, sašaurināt (piemēram, norisi). Pavājināt (piemēram, spēku, kustības).
atslogot Samazināt, sašaurināt (uzdevumus), atvieglināt (darbu).
ierobežoties Samazināt, sašaurināt savas tieksmes, darbība u. tml.
apšņāpt Samazināt.
apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.). Zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
sarauties Samazināties (par kādu kopumu).
atvilgt Samazināties (par salu), atlaisties (par ko sasalušu).
sašļukt Samazināties (piemēram, par īpašumu, nauda līdzekļiem).
pierauties Samazināties apjomā, intensitātē u. tml.
sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanas, arī noārdīšanās dēļ).
sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu).
sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
saplakt Samazināties intensitātē (par parādībām dabā).
pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā). Kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
nomierināties Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā).
krist Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
sarukt Samazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem.
noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi).
aizplūst Samazināties, izzust (parasti par sajūtām, jūtām).
noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
sadilt Samazināties, parasti ievērojami, apjomā, skaitliskajā vērtībā.
sarauties Samazināties, parasti ievērojami, tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām, materiāliem).
Iet mazumā Samazināties.
Iet mazumā Samazināties.
kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks, informatīvs teksts (parasti laikrakstā, žurnālā, krājumā).
slikti Samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
labi Samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
uztvert Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem.
zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko). Arī apzināties (ko).
just Saprast, aptvert, arī apzināties.
Prast (arī prasties) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
Prast (arī prasties) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
Prasties (arī prast) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
redzēt Saprast, apzināties.
manīt Saprast. Apzināties.
saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem) kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā daļām). Sasprindzināties (1).
problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī. Pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē.
saspārdīt Saspridzināt.
saspriegt Sasprindzināt (1).
saspringt Sasprindzināt (1).
saspriegt Sasprindzināt (2).
saspringt Sasprindzināt (2).
sastrēdzināt Sasprindzināt (2).
sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
savākt Sasprindzināt (garīgos vai fiziskos spēkus) noteiktai darbībai. Sakopot.
savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā. Sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus.
Spicēt ausis Sasprindzināt dzirdi, lai noklausītos, uzzinātu.
raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
Sakost zobus Sasprindzināt spēkus.
Sakost zobus Sasprindzināt spēkus.
pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
sprindzināt Sasprindzināt.
Lauzīt (retāk grozīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
Grozīt (biežāk lauzīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
Lauzīt (retāk grozīt) galvu Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
saspringtība Sasprindzinātība (1).
saspringtība Sasprindzinātība (2).
saspringtība Sasprindzinātība (3).
saspriegties Sasprindzināties (1).
saspriegties Sasprindzināties (2).
saspriegts Sasprindzināts (2).
saspringts Sasprindzināts (2).
saspringts Sasprindzināts (3).
apraut Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu). Noraukt.
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu. Ļoti samazināt (ko).
apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
iekarot Savaldzināt, ieinteresēt, piesaistīt sev, pārņemt savā varā (cilvēkus).
apburt Savaldzināt, sajūsmināt.
Sagrozīt galvu Savaldzināt.
Sagrozīt galvu Savaldzināt.
noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
pamazināts Savienojumā «pamazinātā skaņkārta»: skaņkārta, kuru veido periodiska toņu un pustoņu mija.
saspļaut Savienojumā «saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās»: uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
sarakstīties Savstarpēji sazināties, apmainoties ar vēstulēm.
sazvanīties Sazināties telefoniski.
saprasties Sazināties, izmantojot kopēju, zināmu valodu, zīmju sistēmu.
sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, izturēšanās veidu u. tml.
komunicēties Sazināties. Būt savstarpējos sakaros.
mumificēties Sažūt un ievērojami samazināties apjomā (par audiem).
karjera Sekmīga, parasti apzināta, izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), popularitātes, slavas sasniegšana.
epigonisms Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas.
specseminārs Seminārs, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzināti skeleti.
mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve.
sadure Sfēra, kurā saskaras (piemēram, zinātnes nozares, parādības sabiedrībā).
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krustmāte Sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūma (2).
uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
kust Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi).
atkust Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē).
kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums.
koeficients Skaitliskais reizinātājs burtu izteiksmē. Zināmais reizinātājs pie nezināmā. Pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru.
saskaitīt Skaitot iegūt, uzzināt (kā skaitu).
dauzīt Skaļi klauvēt, klaudzināt.
padauzīt Skaļi paklauvēt, paklaudzināt.
piedauzīt Skaļi pieklauvēt, pieklaudzināt.
aizslaucīt Slaukot nolīdzināt, izdzēst.
ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt. Atzinīgi novērtēt
noskatīties Slepus skatoties, vērojot uzzināt.
piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
Klīniskā slimnīca Slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas institūtu mācību un zinātnisko darbību.
pieslīpēt Slīpējot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Slīpējot pielīdzināt.
sasmaidīties Smaidot, ar smaidiem sazināties.
cigārs Smēķēšanai paredzēts blīvi satītu tabakas lapu veidojums ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
smīgalāt Smidzināt (1).
smīlāt Smidzināt (1).
smildzināt Smidzināt (1).
miglot Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
miglot Smidzināt (par lietu).
smeldzināt Smidzināt (par lietu).
sijāt Smidzināt (par lietu). Krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu).
margot Smidzināt (par lietu). Mirgot (2).
mirdzināt Smidzināt (par lietu). Mirgot (2).
nosmidzināt Smidzināt un pabeigt smidzināt (ar kādu vielu).
nosmidzināt Smidzināt un pārstāt smidzināt (par lietu).
mirgot Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).
sasmīnēties Smīnot, ar smīniem sazināties.
dezinformēt Sniegt (kādam) nepareizas ziņas, lai apzināti maldinātu ar nepareizu informāciju.
Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
Darba kolonija Speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
Darba kolonija Speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
dabaszinātnieks Speciālists kādā dabaszinātņu nozarē.
jurists Speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
Mēra izjūta (arī sajūta) Spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Mēra sajūta (arī izjūta) Spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties. Arī prāts.
radītspēja Spēja radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Spēja radīt, radīšanas spēja.
izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
natūrfilozofija Spekulatīva dabas skaidrošana, neņemot vērā konkrētus dabaszinātņu sasniegumus vai attiecinot kādas vienas zinātnes nozares atziņas uz visu dabas izzināšanu.
viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā). Būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
spirdzēt Spirdzināt.
Laist (arī spert) gaisā Spridzināt.
Spert (arī laist) gaisā Spridzināt.
springt Sprindzināt.
mānīt Stāstot ko nepatiesu, apzināti maldināt.
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
Parādu verdzība Stāvoklis (parasti vergturu iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
Parādu verdzība Stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
zināšana Stāvoklis → zināt.
sastrēdzinātība Stāvoklis, kad (kas) ir sastrēdzināts.
sasprindzinātība Stāvoklis, kad (muskuļi, muskuļaudi) ir sasprindzināti.
Parādu verdzība Stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu. Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
atslodze Stāvoklis, kad samazināts kāds smagums, darbības apjoms u. tml. (parasti uz laiku).
svilināt Stipri ietekmēt, parasti nevēlami, ilgstoši (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Arī dedzināt (6).
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
atplaukt Strauji attīstīties (par zinātni, kultūru pēc atpalicības, sastinguma).
Piešaut uguni Strauji pievirzīt (kā degoša liesmu), lai aizdedzinātu (ko).
piešaut Strauji pievirzīt (ko degošu), lai aizdedzinātu (ko).
polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
piesukāt Sukājot pieglaust, pielīdzināt.
atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu).
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu). Izdedzināt (1).
sasvilpties Svilpjot sazināties.
sasvilpoties Svilpojot sazināties.
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
Nevar izspiest ne plika vērdiņa Šalca, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
ātršaušana Šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
ķīmija Šīs zinātnes likumu, sasniegumu praktisks izmantojums (parasti kādā nozarē).
hidropults Šķidrumu izsmidzināšanas ierīce, kas sastāv no tvertnes, sūkņa un smidzinātāja.
izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
sarauties Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
sarukt Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
pseidozinātnisks Šķietami zinātnisks, bez zinātniska pamata.
iešķilt Šķiļot iededzināt. Šķiļot radīt (dzirksteli).
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
uzturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu). Šūpot (parasti dziedot).
Acis sprāgst no pieres ārā (arī laukā) Tā skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
asinskārs Tāds (cilvēks), kas alkst, kāro slepkavot, spīdzināt.
vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
koncentrēts Tāds, kam ir augsta koncentrācijas (3) pakāpe. Arī sabiezināts.
tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
vājš Tāds, kam ir maz fiziska spēka, nevarīgs, nespēcīgs, arī slims, slimības novārdzināts.
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanas, tieksme iegūt zināšanas (2).
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2). Ziņkārīgs.
zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Arī tumsonīgs.
sauss Tāds, kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums (piemēram, par acīm, muti).
saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir, parasti ievērojami, samazināts.
nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
ļaunprātīgs Tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām.
vērīgs Tāds, kas apzināti vērš, virza uzmanību uz ko.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
moderns Tāds, kas atbilst kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
tīrs Tāds, kas eksistē, attīstās (galvenokārt) patstāvīgi, norobežoti, veic savus specifiskos uzdevumus (parasti par parādībām mākslā, zinātnē).
svabads Tāds, kas ir gurdens. Tāds, kam ir bezspēcīgi, nesasprindzināti muskuļi.
miniatūrs Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā. Tāds, kas ir ļoti mazs.
tumšs Tāds, kas ir neskaidrs, bez apzināta cēloņa (par jūtām, domām u. tml.).
atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
inženiertehnisks Tāds, kas ir saistīts ar inženierzinātnēm un tehniku.
nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
neatsverams Tāds, kas ir tik liels, ka to nav iespējams ne ar ko atlīdzināt, kompensēt (piemēram, par zaudējumu).
neizdibināms Tāds, kas ir tik neizprotams, sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami izzināt, izdibināt.
nesamaksājams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu).
populārzinātnisks Tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu).
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām). Tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar saviem apzināti pieņemtiem lēmumiem.
noslēpumains Tāds, kas nav izprotams, nav izzināts (par parādībām, norisēm u. tml.).
kampaņveida Tāds, kas nav regulārs, sistemātisks. Tāds, kas noris atsevišķu, parasti uz laiku sasprindzinātu, darbību, pasākumu veidā.
viegls Tāds, kas nav sasprindzināts (piemēram, par sarunu). Tāds, kas ir brīvs, nepiespiests (piemēram, par stāvokli, darbību, vidi).
neizpētīts Tāds, kas nav vispusīgi izpētīts, izzināts.
pretzinātnisks Tāds, kas neatbilst zinātnes principiem. Tāds, kas ir vērsts pret zinātni. Nezinātnisks. Antizinātnisks.
antizinātnisks Tāds, kas neatbilst zinātnes principiem. Tāds, kas ir vērsts pret zinātni. Nezinātnisks. Pretzinātnisks.
nepareizs Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām. Aplams, maldīgs.
aplams Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām. Nepareizs, maldīgs.
tīšs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Patvaļīgs (1).
patvaļīgs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Tīšs.
starpnozaru Tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozarēm.
produktīvs Tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē).
tīšs Tāds, kas rodas, izveidojas apzinātas rīcības rezultātā.
pareizs Tāds, kas saskan ar īstenību, ar zinātnes, prakses atziņām.
pieskaitāms Tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
garš Tāds, kas šķiet paildzināts (par laiku, laika posmu).
tīšs Tāds, kas tiek darīts, veikts apzināti, ar nodomu.
jaunatklāts Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
instinktīvs Tāds, ko dara neapzināti.
neizzināms Tāds, ko nav iespējams izzināt (par reālo īstenību, tās parādībām).
nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot (par cilvēku).
neatgriezenisks Tāds, ko nevar ne ar ko atlīdzināt, kompensēt.
spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem). Arī trūcīgs.
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazināta tā apjomu (piemēram, glabāšanai, transportēšanai).
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai). Arī saliekams (3).
monogrāfisks Tāds, kurā ir zinātniski aplūkota kāda atsevišķa problēma.
saspriegts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piemēram, par plānu, uzdevumu). Sasprindzināts (3).
pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos). Pētījošs (2).
jautājošs Tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
vaicājošs Tāds, kurā izpaužas vaicājums, neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
nepaklausīgs Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas apzinātai regulācijai (par ķermeņa daļām).
reāls Tāds, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
ļengans Tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
slābans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
slābs Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
šļaugans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
melīgs Tāds, kura saturs ir veidots apzināti nepatiesi.
ziņa Tas (piemēram, dati, fakti, skaitļi, zināšanu kopums), kas ir zināms, uzzināts (par ko). Arī informācija (1).
pamatlicējs Tas (tāds), kas pirmais veido, pārstāv, piemēram, jaunu zinātnes nozari, mākslas virzienu (piemēram, par zinātnes vai mākslas darbu, kultūras iestādi).
atlīdzība Tas, ar ko tiek atlīdzināts, samaksāts (par ko). Samaksa.
aizsācējs Tas, kas ievieš ko jaunu, liek pamatus kam (mākslā, zinātnē, tehnikā).
miniatūra Tas, kas ir ļoti samazināts apjomā. Tas, kas ir ļoti mazs.
produkcija Tas, kas ir radīts, izveidots (parasti mākslā, zinātnē).
jaunatklājums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
jaunatradums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts. Jaunatklājums.
noslēpums Tas, kas vēl nav izpētīts, izzināts.
dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā).
zintnieks Tautas gudrības zinātājs, arī burvis, pareģis.
plānošana Tautas saimniecības vadības forma, kas pamatojas uz zinātniski izstrādātiem plāniem, kuri izriet no objektīviem ekonomikas likumiem, zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
Materiālu mācība (arī zinātne) Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālmācība, materiālzinātne.
materiālmācība Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālu mācība, materiālu zinātne, materiālzinātne.
materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība.
rasēšana Tehnisko zinātņu nozare, kas ietver rasējumu izgatavošanas noteikumus un pieņemtos apzīmējumus.
norāde Teksts, kas parasti satur izmantoto avotu nosaukumu (parasti zinātniskā darbā).
karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums.
akadēmisms Teorētiska nosliece (zinātnē, mācību darbā). Atrautība no prakses un sabiedriskās dzīves prasībām.
doktrīna Teorija, mācība (zinātniska, filozofiska, politiska). Politiska programma.
skola Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji. Attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa.
terminoloģija Terminu kopums, sistēma (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, arī valodā).
katalogs Terminu un nosaukumu informatīvs saraksts (kāda zinātnes nozarē).
pietēst Tēšot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Tēšot pielīdzināt.
plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
Juridiskā zinātne Tiesību zinātne.
tiesībzinātne Tiesību zinātne.
tieslietas Tiesību zinātne.
jurisprudence Tiesību zinātne. Jurista darbības nozare.
Krimināltiesību zinātne Tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai.
kriminoloģija Tiesību zinātnes nozare, kas pētī noziedzību, tās cēloņus, noziedznieka personību, kā arī izstrādā pasākumus noziedzības profilaksei.
kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus.
tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists. Tiesību zinātnieks.
tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists. Tiesību zinātnieks.
(Uz)iet (arī (uz)lidot, (uz)sprāgt) gaisā Tikt (uz)spridzinātam.
plukt Tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa daļu).
izdoties Tikt labi izaudzinātam (par bērnu).
padārdzināties Tikt padārdzinātam.
sadārdzināties Tikt sadārdzinātām.
(Pa)zaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
Pazaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
(Pa)zaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
Lidot (arī iet, sprāgt) gaisā Tikt spridzinātam.
Sprāgt (arī lidot, iet) gaisā Tikt spridzinātam.
Uziet (arī uzlidot, uzsprāgt, uzskriet) gaisā Tikt uzspridzinātam.
Uzlidot (arī uziet, uzskriet, uzsprāgt) gaisā Tikt uzspridzinātam.
Uzskriet (arī uzlidot, uziet, uzsprāgt) gaisā Tikt uzspridzinātam.
Uzsprāgt (arī uziet, uzlidot, uzskriet) gaisā Tikt uzspridzinātam.
Noiet (arī aiziet, nokļūt, nonākt) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
Nokļūt (arī noiet, nonākt, aiziet) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
Nonākt (arī noiet, nokļūt, aiziet) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
nākt Tikt uzzinātam, saņemtam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
rēvēt Tinot (buras), mazināt (to) platību.
sarēvēt Tinot (buras), samazināt (to) platību.
reproducēt Tipogrāfiski vai fotogrāfiski atveidot oriģināldarbu (piemēram, mākslas darbu, tekstu), parasti vairākos vai daudzos eksemplāros, kā arī samazinātos izmēros.
komercija Tirdzniecības zinātne.
iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu.
urna Trauks, kurā glabā sadedzināta mirušā pelnus.
iztrīt Trinot izlīdzināt (robus).
kubs Trīs vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe.
sprāgstgāze Ūdeņraža un skābekļa maisījums, kas aizdedzināts reaģē un sprāgst.
saūjināties Ūjinot sazināties.
oligūrija Urīna samazināta atdalīšanās.
saurkšķēties Urkšķot sazināties.
pamirt Uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi).
piedāvāt Uzaicināt, dot iespēju vadīt, pārzināt (ko).
uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
taustīt Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt.
pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu). Arī adoptēt.
Zelta laikmets Uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē.
izaugsme Uzplaukums (mākslā, zinātnē).
uzmargot Uzsmidzināt (1), uzmirgot (2).
uzmirdzināt Uzsmidzināt (1). Uzmirgot (2).
uzmiglot Uzsmidzināt (par lietu).
uzsijāt Uzsmidzināt (par lietu).
uzspridzināties Uzspridzināt sevi.
Uzlaist (arī uzspert) gaisā Uzspridzināt.
Uzspert (arī uzlaist) gaisā Uzspridzināt.
uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu (parasti ar kosmētiskiem līdzekļiem).
uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists. Dietologs.
lasīt Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), uzzināt (ko no tā).
lasīt Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
izjust Uztvert, apzināties (piemēram, kādas parādības, priekšmeta īpašību) un pārdzīvot.
nodzirdēt Uzzināt (ko runātu).
sadzirdēt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties).
saklausīt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties).
uzdzirdēt Uzzināt dzirdot, klausoties.
ņemt Uzzināt, arī apgūt (piemēram, tekstu, domu), lai (to) izmantotu.
sazināt Uzzināt, arī noskaidrot. Arī savākt kādas ziņas (par ko).
dzirdēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
redzēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
apzināt Uzzināt, izdibināt.
ielīst Uzzināt, izpētīt.
Ielīst sirdī Uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo.
Ielīst sirdī Uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo.
nozināt Uzzināt, konstatēt.
padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties.
sadabūt Uzzināt, parasti ar pūlēm.
ķert Uzzināt.
Dabūt zināt Uzzināt.
Dabūt zināt Uzzināt.
paģist Uzzināt.
pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē.
traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
pārvaldīt Vadīt, pārzināt (kā, piemēram, uzņēmuma, ražošanas nozares) darbību. Saimniekojot vadīt, pārzināt (piemēram, saimniecību).
klaušināt Vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko.
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu ko.
paklaušināt Vairākkārt, vairākiem pajautāt, lai uzzinātu (ko).
klusināt Vājināt, apvaldīt (psihisku stāvokli), mazināt (tā) intensitāti.
Zinātniskās valodas (arī zinātniskais) stils Valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam zinātniskos tekstos.
sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
atvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp. _imperf._ Vizināt šurp. Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
modelis Veidojums, ar kuru attēlo (ko), parasti samazināti.
planēt Veidot (zemes virsu) atbilstoši projektētajam profilam. Līdzināt (zemes virsu).
devums Veikums, ieguldījums (parasti zinātnē, mākslā).
apslēpts Vēl neizpētīts, neizzināts, neatklāts.
prezidijs Vēlēts pastāvīgs (sabiedriskas, zinātniskas u. tml. organizācijas) vadošais orgāns.
pavalkāt Velkot, piemēram, ratiņus, ragaviņas, pavizināt (kādu).
Dzīt jūgā Verdzināt.
Dzīt jūgā Verdzināt.
novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
mērot Vērtējot salīdzināt.
samērot Vērtējot salīdzināt.
veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu. Arī spirdzināt.
epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm).
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī tautu izcelšanās un izveidošanās procesu, materiālo un garīgo kultūru, kā arī kultūrvēsturiskās attiecības.
arheogrāfija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas izstrādā metodes vēstures avotu publicēšanai. Vēsturisku dokumentu, rakstu pieminekļu aprakstīšana un publicēšana.
ģenealoģija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī radu rakstus.
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības objektīvos likumus.
Valodas norma Vēsturiski un sociāli nosacīts valodas elementa variants, kas apzināti izvēlēts noteiktā literārās valodas attīstības periodā un nostiprinājies valodas praksē.
reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
licenciāts Viduslaikos - zinātnisks grāds līdz ar tiesībām mācīt universitātēs. Persona, kam ir šāds grāds.
savidžināties Vidžinot sazināties.
apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses). Daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā).
napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
palēninātājs Viela, ko izmanto atomreaktorā, lai samazinātu neitronu enerģiju.
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā, vienlaikus apzināti, aktīvi piedalās noziedzīgā darbībā.
līmenis Viena no savstarpēji (parasti hierarhiski) saistītām sistēmām (zinātniskajā pētniecībā).
pakāpe Vienādu reizinātāju reizinājums.
katedra Vienas vai vairāku radniecīgu zinātņu nozaru mācību spēku grupa augstākajā mācību iestādē. Telpa, kurā darbojas šāda grupa.
tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piemēram, novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
falsificēt Viltot, apzināti izkropļot (piemēram, faktus zinātnē, mākslā).
automātisms Vingrinājumos izveidota spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūmas (2).
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krusttēvs Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūma (2).
kūms Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūma (2).
kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes. Priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
neapzinātība Vispārināta īpašība --> neapzināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pseidozinātniskums Vispārināta īpašība --> pseidozinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sasprindzinātība (3).
saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sasprindzinātība (2).
sasprindzinātība Vispārināta īpašība --> sasprindzināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Aktīvs, koncentrēts, parasti psihisks, stāvoklis.
sasprindzinātība Vispārināta īpašība --> sasprindzināts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sausums Vispārināta īpašība --> sauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
zinātniskums Vispārināta īpašība → zinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
internātskola Vispārizglītojoša skolai (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
kulminācija Vissasprindzinātākā (daiļdarba darbības, konflikta) attīstības pakāpe, kurai seko atrisinājums.
kulminācija Vissasprindzinātākais darbības vai muzikālās dinamikas attīstības moments (skaņdarbā vai tā daļā).
No a līdz z (arī cet) Visu (parasti zināt, prast). Pilnīgi.
viszinis Viszinātājs.
pavizināt Vizinot pavest, pavadāt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.). Vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku.
mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
atkāpties Zaudēt, mazināt savu spēku, izplatību (piemēram, par norisēm dabā, cilvēka dzīvē).
bakalaurs Zemākais zinātniskais grāds (ārzemēs).
maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
Ģeogrāfiska karte Zemes virsas vai tās daļas pēc mēroga samazināts attēls.
karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra).
izzīlēt Zīlējot pareģot. Zilējot uzzināt.
simbols Zīme, ko izmanto kādā zinātnes vai tehnikas nozarē jēdzienu, lielumu, darbību, to attiecību apzīmēšanai.
zinības Zināšanas (2), arī zinātne (2).
indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Indijas ekonomiku, vēsturi, kultūru, valodu.
sinoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
vēsture Zinātne, kas pētī cilvēku sabiedrības attīstību, tās posmus. Arī zinātne par kādas nozares attīstību, tās posmiem. Attiecīgais mācību priekšmets.
historiogrāfija Zinātne, kas pētī vēstures zinātnes attīstību.
scientisms Zinātnes (galvenokārt dabaszinātnes) absolutizācija kultūras sistēmā.
teorija Zinātnes nozare, arī zinātnes nozares daļa, apakšnozare.
literatūrzinātne Zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru. Literatūras zinātne.
Literatūras zinātne Zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru. Literatūrzinātne.
muzikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī mūziku. Mūzikas zinātne.
politoloģija Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus. Politikas zinātne.
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Scientioloģija.
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām. Zinātniecība.
metazinātne Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes un tehnikas attīstību. Scientioloģija, zinātniecība.
informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un pamatīpašības, ka an tas izstrādes, pārveidošanas, pārraides un izmantošanas likumsakarības.
starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm. Arī starpzinātne.
robeždisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm. Arī robežzinātne.
palīgdisciplīna Zinātnes nozare, kuras pētījumi palīdz nodrošināt šīs zinātnes plašāko nozaru pētniecības darbu.
robottehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver robotu konstruēšanu un izmantošanu zinātniskos un tehniskos nolūkos.
muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
maģistrs Zinātniskais grāds (buržuāziskajā Latvijā), ko piešķīra personām, kas pēc Latvijas Universitātes beigšanas bija iesniegušas attiecīgu zinātnisku darbu. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir (parasti augstāko) mācību, iestāžu ārštata pasniedzējam (vairākās buržuāziskās valstīs, buržuāziskajā Latvija, pirmsrevolūcijas Krievijā). Pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
profesors Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam vai zinātniski pētniecisko iestāžu līdzstrādniekam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu doktora grāds. Persona, kam ir šāds zinātniskais nosaukums.
docents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu kandidāta grāds. Pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
Profesionālā orientācija Zinātniski pamatota jauniešu sagatavošana apzinātai profesijas izvēlei.
disertācija Zinātnisks darbs, kuru autors publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu.
doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma (zinātniskās pētniecības un augstākajās mācību iestādēs Padomju Savienībā).
bālēt Zust, mazināties (piemēram, par slavu).
sazviegties Zviedzot sazināties (par zirgiem).
sažāvēt Žāvējot (piemēram, siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
žūžināt Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).

zināt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

zināt

MLVV

zināt

MEV

zinât