izstiepties
izstiepties -stiepjos, -stiepies, -stiepjas, pag. -stiepos; refl.
1.Refl. → izstiept1. Tikt izstieptam.
PiemēriGumija izstiepjas gara.
- Gumija izstiepjas gara.
- Pārlaužot [koksagiza] sakni, kaučuka pavedieni nepārtrūkst, bet izstiepjas..
1.1.Sagrupēties (garā rindā, kolonnā u. tml.).
PiemēriCeliņš drīz saraucas par šauru taku, pa kuru var jāt tikai cits pakaļ citam. Izstiepjamies garā rindā un jājam klusu uz priekšu.
- Celiņš drīz saraucas par šauru taku, pa kuru var jāt tikai cits pakaļ citam. Izstiepjamies garā rindā un jājam klusu uz priekšu.
- ..pūlis izstiepās garumā..
- «Iesim,» noteica mans tēvs un, virknē izstiepusies, sekojām Mēnestiņam.
1.2.pārn. Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
PiemēriTā Annele sēd. Laiks izstiepjas garš, garš un gauss kā tārps.
- Tā Annele sēd. Laiks izstiepjas garš, garš un gauss kā tārps.
- Dienas izstiepās garas, garas un pelēkas, pelēkas, vai tad nevienā no tām nebija atrodams ne tīmeklītis prieka?
2.Izaugt (garumā)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriMeitene strauji izstiepusies.
- Meitene strauji izstiepusies.
- Un tad es redzēju, ka viņš [dēls] jau ir izstiepies garāks par mani.
- Mātei viņš vēl vienmēr puisītis, kaut izstiepies garš kā zirņu maiksts.
2.1.Par augiem.
PiemēriUn kā mežā koki cits citam sniedzas pāri! Izstiepjas un pārējos nomāc.
- Un kā mežā koki cits citam sniedzas pāri! Izstiepjas un pārējos nomāc.
- Tur - tomātu biezoknis. Izstiepusies neredzēti gari, turpat līdz jumtam..
2.2.Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
PiemēriSkraidu tikai celmam apkārt un skatos, kā papriekš ar lāpstu atrok sānu saknes, kuras izstiepjas tālu uz visām pusēm.
- Skraidu tikai celmam apkārt un skatos, kā papriekš ar lāpstu atrok sānu saknes, kuras izstiepjas tālu uz visām pusēm.
3.Refl. → izstiept3. Tikt izstieptam.
PiemēriBrīviņu kungs.. izstiepās taisns un lepns un paslēja bārdu.
- Brīviņu kungs.. izstiepās taisns un lepns un paslēja bārdu.
- Kad viņš ierunājās, tā augums izstiepās visā garumā..
- Alda seja izstiepās garāka, viņš klusi nomurmināja: «Vai nu tik traki sals...»
- Vecumā, kad nebūs vairs savu zobu, zods izstiepsies vēl vairāk uz priekšu.
3.1.Pastiepties, pagarināties (parasti par ķermeņa daļām).
PiemēriTāds vēnas gabaliņš ar plānām, vājām sieniņām neiztur pat normālo venozo asinsspiedienu un izstiepjas..
- Tāds vēnas gabaliņš ar plānām, vājām sieniņām neiztur pat normālo venozo asinsspiedienu un izstiepjas..
- Zem plānajiem krekliem var pamanīt, kā [airējot] strādā plecu un roku muskuļi - izstiepjas un savelkas, savelkas un saspringst..
3.2.Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) – par dzīvniekiem.
Piemēri..tad pavēcināja pāra reizes ar pātagu - un melnis tikai izstiepās..
- ..tad pavēcināja pāra reizes ar pātagu - un melnis tikai izstiepās..
- Sarauj grožus un pieplok [braucējs] vēl zemāk kulbā. Baltiņš paslienas un tad izstiepjas lēkšiem.
- ..no miglas.. izlēca skrējienā izstiepusies stirna ar stalti izslietu galvu.
4.Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
PiemēriGuļot izstiepties taisni.
- Guļot izstiepties taisni.
- Izstiepties garšļaukus zemē.
- Kaujinieki gulēja, cits izstiepies zemē, cits piekļāvies pie koka stumbra vai celma.
- Visā augumā tīksmi izstiepusies, segu līdz kaklam savilkusi, es tikai paraustu plecus.
4.1.pārn.; sar. Ļoti lūgties.
PiemēriEs pie viņa neiešu, lai viņš te manā priekšā vai izstieptos.
- Es pie viņa neiešu, lai viņš te manā priekšā vai izstieptos.
- Un, kad es ar koku mēģinu [iepērt], tad puika ir kājās un laukā, un prom... Tad viņš var trīs dienas mājās nenākt. Ko tad man darīt, izstiepties?
5.parasti 3. pers. Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
PiemēriCeliņa otrā pusē izstiepās arī aizžogots kartupeļu lauciņš.
- Celiņa otrā pusē izstiepās arī aizžogots kartupeļu lauciņš.
- Tas notika kādā zvejniekciemā, kas bija izstiepies starp jūru un lielu ezeru.
- ..Čīle šaurā lentā izstiepusies gar Klusā okeāna krastmalu..
Avoti: 3. sējums