just
just jūtu, jūti, jūt, pag. jutu; trans.
1.Uztvert (ar maņu orgāniem).
PiemēriJutu savas sakaltušās lūpas, jutu slāpes..
- Jutu savas sakaltušās lūpas, jutu slāpes..
- Atim pa vaigu tek liela, melna skudra. Atis viņu laikam nejūt, jo neviens vaibsts neparaustās viņa sejā.
- Gaisā juta meža un pļavas smaržu..
- Uldis juta, ka viņam pēkšņi kaut kas asi un sāpīgi iesmeldz kreisajā plecā.
Stabili vārdu savienojumiDabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu.
- Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu idioma — 1.sar. Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.2. Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
- Just uz savas ādas idioma — Pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- Ne dzird, ne jūt idioma — 1. Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.2. Saka, ja par kādu nav ziņu.
- Nejust zemi zem kājām idioma — Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- Tā, ka nejūt zemi zem kājām — Ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
1.1.Redzēt, pamanīt.
Piemēri..Džusas malā makšķerējot, Bērziņš reizēm tā aizsapņojās, ka dažkārt nejuta pludiņu sakustamies.
- ..Džusas malā makšķerējot, Bērziņš reizēm tā aizsapņojās, ka dažkārt nejuta pludiņu sakustamies.
- Griniņš pārskatīja krastmalu. Ormaņu nekur nejuta.
- Tagad, kad karstais virums bija iesildījis, āra vēsums vairs nelika sevi tik nepatīkami just.
Stabili vārdu savienojumiLikt sevi just.
- Likt sevi just — Būt uztveramam, sajūtamam.
1.2.Uztvert (ar maņu orgāniem) – par dzīvniekiem.
PiemēriLopi jūt vakara pusi.
- Lopi jūt vakara pusi.
- Lapsa ceļmalā jūt zivju smaku, un viņai ar iekārojas zivju gaļas.
- «Redzi, dēls, bites pēc slimnīcas negrib pazīt...» viņš smiedamies taisnojās.. «Jūt slimnīcas smaku, tāpēc.»
1.3.Uztvert (signālu, informāciju) – par ierīcēm, aparātiem.
PiemēriKatrā regulējamā aparātā nepieciešama aparatūra, kas jūt regulējamo lielumu.
- Katrā regulējamā aparātā nepieciešama aparatūra, kas jūt regulējamo lielumu.
2.Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
PiemēriIeslēdziet dvēselē dziļi, Cik naida jūs jūtat un mīlas..
- Ieslēdziet dvēselē dziļi, Cik naida jūs jūtat un mīlas..
- Par velti, Mūza, Tev vārdos vīt To laimi, kas dziļi krūtīs mīt,.. To nevar izteikt, to var tik just.
- Bet lidojot viņa nejuta baiļu..
- Viņš pamazām sāka atvilkties vienatnē, bet ārienes dzīve.. plūda iekšā pie viņa un lika viņam līdzi just, līdzi dusmoties un priecāties.
- ..sporta laukumā notika skolas vieglatlētu sacīkstes. ..Katrs audzinātājs neslēpti juta līdzi savai klasei..
- Tad nu vainīgais dabūja just, ko nozīmē biedru nopēlums..
Stabili vārdu savienojumiDabūt just. Just līdzi.
- Dabūt just — sar. Izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
- Just līdzi — Dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli).
3.Noskārst, nojaust.
PiemēriViktoram mājās bija palikuši divi bērni, un mazā meitenīte to laikam juta. Viņa pieglaudās Viktoram un nelaidās vaļā.
- Viktoram mājās bija palikuši divi bērni, un mazā meitenīte to laikam juta. Viņa pieglaudās Viktoram un nelaidās vaļā.
- ..pie vakariņu galda Jānis Tauriņš jūt, ka tēvs viņam grib ko teikt.
4.Saprast, aptvert, arī apzināties.
Piemēri..[revolucionārajā kustībā] lielpilsētu strādnieki jūt un redz, ka uz laukiem viņiem rodas vairāk un vairāk piekritēju, palīgu.
- ..[revolucionārajā kustībā] lielpilsētu strādnieki jūt un redz, ka uz laukiem viņiem rodas vairāk un vairāk piekritēju, palīgu.
- Irma apjuka un piesarka. Viņa juta, ka aplam izrunājusies.
- «Mums jāpaliek!» Krists skarbi atkārtoja, ar šausmām juzdams, ka ilgi vairs nevaldīs pār sevi..
Stabili vārdu savienojumiLikt just.
- Likt just — Likt saprast (ko).
Avoti: 4. sējums