jūsmināt
jūsmināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; pareti
1.Panākt, būt par cēloni, ka izraisās jūsma, ka sāk jūsmot.
PiemēriDziedātāja balss nebija ne plaša, ne spēcīga, ne kopta, bet jūsmināja ar pārdzīvojuma siltumu..
1.1.Priecināt.
PiemēriEs vēl labi atceros, ka priecājos, redzot garo, uzklāto galdu. ..Bet galvenais, kas mani jūsmināja, bija zaķu cepetis.
Avoti: 4. sējums