Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jurta
jurta -as, s.
Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
PiemēriJurtas skelets veidots no krustām šķērsām saliktām nūjām. Locīti koki izveido.. kupolu. ..Jurtas iekšieni rotā krāsainiem rakstiem izraibinātas jostas, prievītes un paklāji.
Avoti: 4. sējums