Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jurta
jurta -as, s.
Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
PiemēriJurtas skelets veidots no krustām šķērsām saliktām nūjām. Locīti koki izveido.. kupolu. ..Jurtas iekšieni rotā krāsainiem rakstiem izraibinātas jostas, prievītes un paklāji.
  • Jurtas skelets veidots no krustām šķērsām saliktām nūjām. Locīti koki izveido.. kupolu. ..Jurtas iekšieni rotā krāsainiem rakstiem izraibinātas jostas, prievītes un paklāji.
  • Mūs aicināja jurtā.. Jurtas vidū kvēloja uguns krāsniņa un karsējās piens siera siešanai.
  • Bet grūti, ļoti grūti ir iedzimtam medniekam pāraugt par zemkopi. Kāpēc iet dzīvot lielā mājā..? Pavisam kas cits ir jurta, kur vidū kuras uguns..
Avoti: 4. sējums