jūs
jūs ģen. jūsu, dat. jums, akuz. jūs, instr. ar jums, lok. jūsos; vietn. (dsk. 2. pers.).
1.pers. vietn. Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
Piemēri«Un par mums ar Lienīti tu nedomā..» - «Domāju taisni par jums un visvairāk par Lienīti..»
1.1.Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
PiemēriIlga: Agrāk jūs tā nerunājāt. ..Marts: Jūs toreiz bijāt maza meitene un nekā nesapratāt.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz jūs (ar kādu).
2.ģen., pieder. vietn. Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
PiemēriPuiši neko daudz par [saimnieku] zemi neiztaisa. Ingus saka: «Kas man tā jūsu zeme...»
2.1.Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar «jūs».
PiemēriBarons.. pasauca Andriksonu. «Jūsu bērni izputējuši, mīļo Andrikson?» viņš vaicāja.
Avoti: 4. sējums